Karš ar Ukrainu ilgtu 3–4 dienas; KDLO spēki 'būtu pie Lamanša', dižojas Lukašenko
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Baltkrievijas vadītājs Aleksandrs Lukašenko intervijā Krievijas labi zināmajam propagandistam Vladmiram Solovjovam paudis uzskatu, ka, ja izceltos Krievijas karš ar Ukrainu, tas ilgtu "trīs līdz četras dienas".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lukašenko neredzot liela kara iespējamību Eiropā, jo cilvēki pieraduši pie komfortablas dzīves, turklāt Eiropa labi saprotot, ka karš ar Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) spēkiem "nav perspektīvs".

Ar šo repliku viņš acīmredzot turpina Kremļa propagandas pausto nostāju, ka tieši Rietumi un NATO valstis ir agresori, kas apdraud Krieviju un Baltkrieviju.

"Ko parādīja KDLO [Kazahstānā]? Kamēr viņi izvērsīsies un atsūtīs uz šejieni karavīrus, mēs jau stāvēsim pie Lamanša. Cik mums tur bija spēku? Nekas daudz, bet mēs parādījām. Mēs pie Almati, bet Putins Nursultanā paņēma lidostas. Eiropā būs vienkāršāk. Vai tad viņi to neredz? Tāpēc viņi saprot, ka ar mums karot nav perspektīvi, pirmkārt, ar Krieviju. Mēs nerunājam par kodolieročiem un tamlīdzīgiem. Bet mūs labāk neaiztikt, mūs neaiztieciet," klāsta Lukašenko.

Uz to Solovjovs precizēja, ka Rietumi negrib karot ar KDLO, bet plānojot izprovocēt konfliktu ar Ukrainu, savukārt Lukašenko prognozēja, ka tāds karš ilgtu vien dažas dienas.

"Saprotams. Ukraina nekad pati ar mums nekarotu – tāds karš ilgtu maksimums trīs līdz četras dienas. Tur nebūs kam pret mums karot," domā Lukašenko.

Baltkrievijas diktators Lukašenko īpašu padevību Kremlim un piespēlēšanu tā propagandai piekopj kopš 2020. gada, kad valstī izcēlās masveida protesti pret vēlēšanu rezultātu falsificēšanu un viņš zaudēja leģitimitāti Rietumu acīs.

Baltkrievijas ciešāka piesliešanās Krievijai rada bažas par to, ka tās teritorija var tikt izmantota uzbrukumam Ukrainai. Krievijas spēki jau ir ieradušie Baltkrievijā.

Vēstīts, ka kopš novembra pastāv bažas par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā. Krievijā pie Ukrainas robežas tiek novērota karaspēka un tehnikas pulcināšana, savesto karavīru skaits tiek lēsts uz 127 tūkstošiem. Savukārt Maskava no ASV un NATO pieprasa īpašas "drošības garantijas", kas ietver NATO nepaplašināšanos uz austrumiem un spēku atvilkšanu no alianses jaunākajām dalībvalstīm, pretējā gadījumā solot īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau septiņus gadus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Aleksandrs Lukašenko Baltkrievija Krievija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form