Pēdējo nedēļu laikā Krievijas parlaments sācis procesu, lai ieviestu 20 gadu cietumsodu krieviem, kuri cīnās pret Krievijas Federāciju. Krievijas iebrukuma Ukrainā nosodīšana arī tiek kriminalizēta, raksta Londona.
Lielbritānija gan ziņo, ka neskatoties uz to, ka lielākā daļa krievu aptaujās apgalvo, ka atbalsta "speciālo militāro operāciju", daļa iedzīvotāju gan aktīvi, gan pasīvi demonstrē savu pretestību Maskavas brutālajai invāzijai Ukrainā. Leģions "Brīvību Krievijai", kurā dienē krievi, gandrīz noteikti ir piedalījies kaujās kopā ar Ukrainas armiju. Tāpat dažas augsta līmeņa Krievijas amatpersonas, visticamāk, ir tikušas atstādinātas pēc kara kritizēšanas.
Skepse pret karu, visticamāk, ir īpaši spēcīga arī Krievijas biznesa elitē un oligarhu kopienā. Migrācijas pieteikumi liecina, ka 15 000 Krievijas miljonāru (ASV dolāros) jau mēģina pamest valsti. Motivācija pamest dzimteni, visticamāk, ir saistīta gan ar personisku pretestību iebrukumam, gan nolūku izvairīties no Krievijai noteikto sankciju finansiālās ietekmes. Ja šī izceļošana turpināsies, tā, visticamāk, saasinās kara ilgtermiņa zaudējumus Krievijas ekonomikai, prognozē britu izlūki.
Runājot par aktualitātēm frontē, Lielbritānijas ministrija raksta, ka pēdējo 24 stundu laikā Krievijas spēki mēģinājuši gūt progresu Popasnas asī, no kuras tie cenšas no dienvidiem ielenkt stratēģiski nozīmīgās Severodoneckas pilsētas kabatu.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
