Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka karš Sīrijā, kurā Maskava atbalsta prezidenta Bašara al Asada režīma spēkus, ir beidzies, atsaucoties uz ministra interviju avīzei "Trud", vēsta portāls "Lenta.ru".
"Karš Sīrijā patiešām ir beidzies. Valsts pakāpeniski atgriežas pie normālas, mierīgas dzīves," pastāstīja Lavrovs, papildinot, ka atsevišķi spriedzes perēkļi saglabās teritorijās, ko nekontrolē Asada valdība.
Krievija iestājas par Sīrijas teritoriālo vienotību, uzsvēra ministrs. Kara seku pārvarēšana nodrošinās drošību un stabilitāti Tuvajos Austrumos, viņš uzskata.
Lavrova paziņojumi izskan laikā, kad augustā tika ziņots par Asada atbalstošo spēku ofensīvu pret pēdējo nemiernieku kontrolēto Idlibas provinces daļu un intensīviem gaisa uzlidojumiem. Sīrijas valdības un tās sabiedrotās Krievijas spēki tiek apsūdzēti apzināta slimnīcu bombardēšanā Idlibā, ziņo raidsabiedrība BBC.
Lai gan 31. augustā Krievijas spēki pasludināja pamieru, vēl ceturtdien novērotāji ziņoja par aviācijas uzlidojumiem.
Jau aprīlī Krievijas armijas ģenerālštābs informēja, ka Sīrijas konflikta militārā fāze ir noslēgta un valstī vairs nenotiek plaša mēroga operācijas.
Jāatzīmē, ka Krievija, kas Sīrijas pilsoņu karā atklāti iesaistījās 2015. gadā, sniedzot militāru atbalstu un pavēršot kara gaitu par labu režīmam, iepriekš ir vairākas reizes paziņojusi par operācijas noslēgumu un spēku izvešanu no Sīrijas.
2017. gada decembrī īsi pēc Putina paziņojuma par atkārtotu kandidēšanu uz prezidenta krēsla 2018. gada vēlēšanās, Kremlis un Aizsardzības ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka teroristu grupējums "Daesh" ("Islāma valsts") Sīrijā ir pilnībā sakauts. Tam gan nepiekrita citi konflikta vērotāji.
Vēl pēc dažām dienām Putins ieradās Sīrijā, kur paziņoja, ka misija ir izpildīta un "nozīmīga daļa" Krievijas spēku no Sīrijas tiks izvesti.
Par savu spēku samazināšanu Sīrijā Krievija pirms tam paziņoja arī 2017. gada janvārī.
Savukārt 2016. gada martā Putins jau vienu reizi paziņoja, ka "visi Krievijas mērķi šajā valstī ir sasniegti" un pavēlēja izvest karaspēku no Sīrijas. Realitātē Krievijas spēku dalība konfliktā turpinājās.
Pilsoņu karš Sīrijā sākās 2011. gadā ar tautas protestiem pret prezidenta Bašara al Asada valdību, kas drīz pārauga bruņotā konfliktā starp režīmu un opozīcijas nemierniekiem. Konflikts drīz sadrumstalojās, daļu teritorijas pārņemot džihādistu grupējumam "Daesh" ("Islāma valsts") un nostiprinoties citiem islamistu grupējumiem. Karā iesaistījās arī Sīrijas kurdu kaujinieki, kuri bija starptautiskās misijas pret "Daesh" galvenais balsts.
Karā gājuši bojā ap 400 tūkstošiem cilvēku, liecina ANO aplēses.
Sīrijas režīma pusē karo arī tā atbalstītājas Irānas kaujinieki un Libānas grupējums "Hezbollah", savukārt valsts ziemeļos militārās aktivitātēs iesaistās un nemiernieku grupējumus atbalsta Turcija.
Pašlaik lielāko daļu Sīrijas teritorijas kontrolē Asada režīma un to atbalstošie spēki, tāpat saglabājas kurdu spēku kontrolētās teritorijas un nemiernieku, Turcijas spēku pārraudzītas teritorijas, radikālāku islāmistu grupējumu zona.
