Karstais Polijas jautājums: ko var darīt un dara opozīcija
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Eiroparlamentārieši Strasbūrā pagājušajā trešdienā karstās debatēs ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Fransu Timmermansu diskutēja par Polijas tiesu sistēmas reformām. Pretēji dažkārt valdošajam stereotipam, ka Briselē, vai šajā gadījumā Strasbūrā, uzvalkos tērpti birokrāti tikai raksta sausas regulas, tas noteikti nav EP gadījums. Debates mēdz būt asas, dažkārt parlamentārieši demonstratīvi metas ārā no zāles, citkārt traucē oponentiem runāt klaigājot, ūjinot vai plaukšķinot. Pēdējos dažus gadus aktuālās debates par Polijas tiesu sistēmas reformām ierasti ir tieši tādas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Strīds par vienas partijas varu

Diskusiju pamatjautājums ir pie varas esošās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS; "Prawo i Sprawiedliwość") vēlme noteikt, ka līdzās tās kontrolētajam parlamentam, pašu veidotajai valdībai un ieceltajam prezidentam, tā būtu tiesīga arī iecelt tiesnešus.

Patlaban konstitūcija to nepieļauj, tāpēc PiS vēlas to mainīt. Eiropas Komisiju šis pavērsiens ir satraucis, jo tiesu varas neatkarība tiek uzskatīta par vienu no demokrātijas pīlāriem, bez kā pie varas esošiem spēkiem teorētiski vairs nav šķēršļu autoritārisma ieviešanai. Tā ir viena no politikas pamatformulām. Savukārt PiS Eiropas Savienības (ES) institūciju bažas un brīdinājumus dēvē par jaukšanos tās iekšpolitikā, pat par Polijas suverenitātes pārkāpšanu.

Pagājušajā nedēļā aizvadītajās debatēs Timmermans kārtējo reizi izteica bažas. Tām ierasti pievienojās arī virkne eiroparlamentāriešu, bet pretējo pusi līdzās PiS ierasti pārstāvēja britu "Brexit" sludinātāji un citu nacionalitāšu eiroskeptiķi un populisti, izmantojot iespēju brīdināt EK nejaukties valstu iekšpolitikā. Savukārt poļu libertariāņu partijas "Wolnošč" pārstāvis Dobromirs Sošnierzs norādīja, ka nosodāms ir ne tikai EK aizrādījums Polijai, bet arī PiS, kas neesot ne par matu labāka par iepriekšējo valdību. Papildu asumu visai diskusijai jau pašā sākumā piemeta Timmermanss, kļūdaini pavēstot, ka drīzumā dosies uz Maskavu, lai gan bija domājis Varšavu.

Karstais Polijas jautājums: ko var darīt un dara opozīcija
Foto: Eiropas Parlaments

Mihelu Boni (attlēlā) satieku nākamajā dienā viņa kabinetā Eiroparlamenta ēkas 11. stāvā. Bijušais Polijas administrēšanas un digitalizācijas ministrs, kurš EP ievēlēts 2014. gadā, pārstāv centriski labējo "Pilsoņu platformu", kas valdību veidoja pirms 2015. gada rudenī gadā pie varas nāca PiS.

Boni smaids nemaz neliecina, ka vēl dienu iepriekš debates bija tik ļoti sabojājušas viņa noskaņojumu, ka lūdza mūsu tikšanos pārcelt. "Vakardien mēs runājām par to, kā mēs vēlamies apieties ar demokrātiju. Mani kolēģi iekš "Likums un taisnīgums" ir pārliecināti, ka pēc uzvaras vēlēšanās viņi var darīt visu, bet tā demokrātija nestrādā," viņš komentē aizvadītās debates.

Baida tiesu atkarība

Karstais Polijas jautājums: ko var darīt un dara opozīcija
Foto: SIPA/Scanpix/LETA


Boni skaidro, ka demokrātiskā sistēmā vēlēšanās uzvarējušais spēks ir tiesīgs īstenot savu politiku, tomēr ne mainīt pašu sistēmu, lai pilnībā apklusinātu pārējos politiskos viedokļus. "Piemēram, kad parlamenta vairākums nolemj, ka pazeminās pensionēšanās vecumu, kas dažādu sociālo izaicinājumu dēļ bija pacelts līdz 67 gadiem, viņi to var darīt, jo tādas ir uzvarējušās partijas tiesības. Tomēr, kad vadošā partija sāk iznīcināt konstitucionālo tiesu, kad sabiedriskais medijs tiek padarīts lojāls partijai, lai strādātu kā tās propagandas kanāls, kad izmeklējošajām iestādēm tiek paplašinātas tiesības izsekot cilvēkus internetā, kādas, kā man ir stāstījuši amerikāņi, nav pat viņiem, soli pa solim tiek iznīcināta demokrātija," viņš pauž bažas.

Eiroparlamentārietis stāsta, ka viena no galvenajām šī brīža problēmām ir varas koncentrēšana: "Ja mums ir situācija, ka tieslietu ministrs, kas ir izpildvara, ir arī parlamenta loceklis, kas ir lēmējvara, kā arī vienlaikus ieņem ģenerālprokurora amatu, kas ir tiesu vara, tad ir jautājums, vai tā maz ir demokrātija."

"Savulaik mēs referendumā nolēmām pievienoties Eiropas Savienībai, un "Eurobarometer" rādītājos redzams, ka aptuveni 80% cilvēku joprojām ir apmierināti ar dalību ES. Līdz ar to nav nekāda pamata iznīcināt mūsu esamību Eiropas Savienībā. Mūsu tiesu neatkarības saglabāšana pretēji [vadošās partijas] teiktajam ietekmē visu ES – ja tiesu sistēma tiek politizēta, pret to tiek izdarīts politiskais spiediens, vairs nav nekādu iespēju saglabāt uzticamību, kas ir savukārt ir nepieciešams ekonomiskajai attīstībai. Piemēram, ja Latvijas uzņēmumam rodas problēmas Polijā, tā pārstāvji var iet uz tiesu un viņiem vajadzētu paļauties uz neatkarīgu, politiķu neietekmētu lēmumu," skaidro Boni.

Aptuveni 180 000 sieviešu ir izlēmušas neturpināt strādāt. Tā ir nākotnes sociālā problēma, jo viņām nebūs pensijas. PiS populistiski risina šī brīža problēmas, nedomājot par nākotni.

Iespējamo EK vēršanos pret Poliju, ieturot Kohēzijas fonda līdzekļu daļu, ko iepriekš kā variantu izteikusi EK, viņš pretēji PiS netulko kā uzbrukumu Polijai, bet gan kā koalīcijas un valdības "negatīvās attieksmes" sekas. Vienlaikus eiroparlamentārietis uzteic EK komisijas izvēli vērtēt, kā Polijas likumu izmaiņas ietekmēs ES finansiālās intereses, ņemot vērā tiesiskuma graušanu un korupciju vai citus iemeslus. "Regula, kas 2022. gadā stāsies spēkā, radīta ne tik daudz domājot par Poliju, bet drīzāk Bulgāriju, kuras korupcijas līmenis ir bēdīgi slavens. Tomēr tas parāda, ka ES ir kaut kādi instrumenti, lai uzturētu kārtību."

Viņš arī noraida bažas, ka "sods" skars visus Polijas iedzīvotājus. "Līdzekļi, kas domāti pilsoņiem, piemēram, attiecas uz izglītības jautājumiem, mazajiem uzņēmējiem, sociālajiem jautājumiem un citiem līdzīgiem mērķiem, netiks skarti. Tomēr līdz ar šo regulu mūsu mērķis ir uzvarēt vēlēšanas, nepieļaujot tās attiecināšanu uz Poliju un atjaunojot valstī tiesiskumu.

Uzvarēja skaļākie solījumi

Karstais Polijas jautājums: ko var darīt un dara opozīcija
Foto: Reuters/Scanpix/LETA


Vienlaikus Boni nevar noliegt valdošās partijas lielo popularitāti. Viņš to skaidro ar "Likums un taisnīgums" populismu, ko partija pirms vēlēšanām esot sākusi, sludinot draudus. "Pirms vēlēšanām viņi paziņoja, ka drīz iebrauks daudz musulmaņu, kas iznīcinās mūsu valsti, mūsu reliģiju un tradīcijas. Tas bija drauds. Bet tūlīt pēc tam partijas patiesais līderis [Jaroslavs] Kačiņskis (attēlā augšā) pavēstīja, ka pasargās Poliju no šiem draudiem," norāda opozicionārs.

Savukārt milzu panākumus iemantoja PiS "500+" programma, kas paredz ģimenēm par katru bērnu, sākot no otrā, maksāt mēnesī 500 zlotus (nepilnus 117 eiro). Attiecīgi trīs bērnu ģimene saņem 1000 zlotus jeb 233 eiro, četru – 1500 zlotus jeb 350 eiro un tā tālāk. Viena bērna ģimene, ja vien tai nav trūcīgo statuss, nesaņem neko.

Opozicionārs uzskata, ka tas ir mārketings, jo "Pilsoņu platforma" savulaik ģimeņu atbalstam piešķīrusi kopumā vēl lielākus līdzekļus, un tie tika virzīti pa dažādiem ceļiem, bet tagad nauda tiek vienkārši iedota rokās.

Cilvēkiem patīk Eiropas Savienība, bet nepatīk tās politiskais modelis.

"Mēs nesakām, ka pati ideja ir slikta, bet, mūsuprāt, naudu nepieciešams dot arī par vienu bērnu. Turklāt viņi "500+" ar referenduma palīdzību grib iekļaut konstitūcijā. Tas ir trakums, konstitūcija nav paredzēta šādu jautājumu risināšanai. Ko viņi iesāks, ja gribēs mainīt uz 600 zlotiem? Atkal būs jārīko referendums, tas ir ārprātīgi. Mēs arī vaicājam, kādas būs šīs programmas sekas nākotnē, jo pusotru gadu kopš tās uzsākšanas jau aptuveni 180 000 sieviešu ir izlēmušas neturpināt strādāt. Tā ir nākotnes sociālā problēma, jo viņām nebūs pensijas. PiS risina šī brīža problēmas, dara to ļoti populistiski, nedomājot par nākotni, kas, visticamāk, būs jārisina kādām nākotnes valdībām," norāda politiķis.

Pagaidām PiS bauda sabiedrības atbalstu, tomēr Boni uzsver, ka tas ir tālu no vienprātības. "Sabiedrība ir sašķelta, viņus atbalsta zem 50% [Polijas iedzīvotāju], vairāk nekā 30% iestājas pret viņiem, bet aptuveni 20% ir neitrāli. Tas parāda, ka mums kā opozīcijai jārunā par Polijas nākotni. Atbalstu mēs jūtam – maija sākumā rīkojām Brīvības gājienu, kurā par spīti karstajai nedēļas nogalei ieradās aptuveni 50 000 cilvēku (foto zemāk). Pagājušajā sestdienā, kad notika vienlīdzības parāde, arī sanāca aptuveni 45 000 cilvēku."

Eiroparlamentārietis skaidro, ka opozīcijas un varas partiju tradicionāli lielākā atšķirība ir tā, ka opozicionāriem nav varas instrumentu, lai apsolīto pildītu, kamēr koalīcijai tādi ir. "Esam nonākuši populistiskas pārvaldes slazdā. Ir ļaudis, kas PiS sauc par sliktajiem. Viņi nav sliktie, viņi ir cilvēki, kas ir tikuši pie varas, grib paturēt šo varu un tā sasniegšanai rūpīgi un perfekti izmanto populisma instrumentus. Mums jābūt stiprākiem, aktīvākiem un pārliecinošākiem," stāsta Boni.

Atzīst savu kļūdu

Karstais Polijas jautājums: ko var darīt un dara opozīcija
Foto: Eiropas Parlaments


Gandrīz trīs gadus pēc sava statusa zaudēšanas "Pilsoņu platformas" pārstāvis "Delfi" apliecina, ka, lai gan ir pilns bažu par nākotni, partija esot izpratusi savus trūkumus. "Kļūda, kuru pirms desmit gadiem pieļāvām, bija tas, ka radījām ļoti tehnokrātisku valdību. Mēs strauji attīstījāmies, izmantojot Eiropas Savienības naudu, bet zaudējām saikni ar sabiedrību identitātes jautājumos, īpaši jauno paaudzi. Pie tā ir jāatgriežas – jārāda jaunajai paaudzei, ka mūsdienu Polijas identitāte ir citāda, un būt polim un būt eiropietim nav savstarpēji pretrunīgi," viņš stāsta.

Boni norāda arī uz "Eurobarometer" datiem, kuri apliecina, ka patlaban dalībvalstu iedzīvotāju vidū sasniegts augstākais atbalsts Eiropas Savienībai kopš 90. gadu sākuma – dalību atbalsta 83%. Tomēr vienlaikus 36% cilvēku izvēlas atbalstīt "pret sistēmu strādājošas" partijas. Tas nozīmē, ka cilvēkiem patīk Eiropas Savienība, bet nepatīk tās politiskais modelis, viņš saka.

Populisms ir lielisks rīks, lai iegūtu varu un turētu to, bet ilgtermiņā tas nogalina attīstību.

Eirodeputāts atzīst, ka, lai gan politiskā sistēma funkcionē labi, cilvēkiem trūkst vienojošas saiknes ar politiskajiem procesiem. "Līdz ar to mums arī jāsāk izmantot daļu no populistiskajiem instrumentiem, tostarp paziņojumi jāveido, ņemot vērā cilvēku emocijas. Piemēram, PiS sevi deklarē par patriotiskiem, bet vai viņi tādi ir vienīgie? Protams, ka nē. Arī mēs esam patrioti, taču to neesam gana demonstrējuši. Tagad gājienos mēs un nevalstiskās organizācijas izmantojam milzīgu Polijas karogu. Tas ir mūsu karogs, tā ir mūsu Polija, un mums par to ir jācīnās," saka poļu opozicionārs.

Viņš skaidro, ka visaktīvāk opozīcijai jāuzrunā 20 līdz 30 gadus vecie pilsoņi, jo tieši tā izvēloties valsts varu. Kā piemērus viņš min gan 2007. gadu, kad ar jaunās paaudzes balsīm politikā atgriezies Donalds Tusks (no 2007. gada līdz 2014. gadam bija premjers), gan 2015. gada vēlēšanas, kad jaunieši pamatā noteikuši arī PiS uzvaru. Boni ir pārliecināts, ka tieši jaunieši parādīs, kurš būs pie varas pēc 2019. gadā gaidāmajām vēlēšanām.

"Tomēr uzskatu, ka populisms ir lielisks rīks, lai iegūtu varu un turētu to, bet ilgtermiņā tas nogalina attīstību. Līdz ar to mums vajag dažus populistiskus instrumentus, bet arī vīziju un konkrētus nākotnes soļus nākotnei. Tas iespējams, veidojot koalīcijas ne tikai ar politiskajām partijām, bet arī nevalstiskajām organizācijām, jo šobrīd var novērot, ka tās atkal ir spēcīgas gluži kā tas bija 90. gadu sākumā," stāsta polis.

Patlaban opozīcijas vājākais punkts esot spēcīgas vadības neesamība, atzīst Boni. "Atklāti runājot, mums nav viena spēcīga līdera, kurš varētu mūs vest. Bet es nerunāju par viena vadītāja varu, es runāju par harismu, emocionālo inteliģenci, par spēju aizraut, saglabājot demokrātiju." Tieši to opozīcija šobrīd meklējot visaktīvāk.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Donalds Tusks Eiropas Komisija Eiropas Savienība Lasāmgabali Polija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form