Karte: Kā turki iebrūk Afrīnā, vienīgajā pilsoņkara neskartajā Sīrijas reģionā
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Sestdienas rītā Turcija izsludināja operācijas "Olīvas zars" uzsākšanu, kuras mērķis ir ieņemt vēsturiski kurdu apdzīvoto Afrīnas reģionu Sīrijas ziemeļrietumos, lai "iznīcinātu teroristus". Īsi pirms operācijas sākuma to pameta Krievijas spēki, kas līdz šim tajā nodrošināja buferzonu starp Turcijas un kurdu spēkiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sīrijas pilsoņkaram pieņemoties spēkā, 2012. gada vasarā Sīrijas brūkošā armija kurdu reģionu vienkārši pameta, lai koncentrētu spēkus citos reģionos, tostarp netālu esošajā Alepo frontē. Kontroli Afrīnā pārņēma paši kurdi, gluži kā tas notika arī citos kurdu apdzīvotos reģionos valsts ziemeļaustrumos.

Tas nodrošināja, ka reģionā aktīva karadarbība visus šos gadus tā arī nav notikusi. Turku atbalstītie opozīcijas spēki un Turcijas regulārās armijas daļas vairākkārt uzsākušas aktīvas sadursmes ar kurdiem reģiona austrumos, taču starptautiskā spiediena un kurdu spēku dēļ līdz šim tiem teritoriju nebija izdevies ieņemt. Izmantojot "Daesh" atkāpšanos, kurdi pat paplašināja savas zemes uz austrumiem no Afrīnas robežām, cerot apvienoties ar citām kurdu kontrolētajām teritorijām. To gan Turcija līdz ar operāciju "Eifratas vairogs" izvēršanu nepieļāva.

Miera osta Sīrijas ziemeļrietumos

Patlaban Afrīna ir kurdu politiski militārās organizācijas "Tautas aizsardzības vienību" (YPG) kontrolē. Atšķirībā no kurdu kontrolētajām teritorijām Sīrijas ziemeļaustrumos, kur YPG ir vadošs spēks ASV atbalstītajos "Sīrijas demokrātiskajos spēkos", Afrīna savas ģeogrāfiskās nošķirtības dēļ tiešu ASV militāro palīdzību nav saņēmusi, un tajā buferzonu pret Tucijas armiju un turku atbalstītajiem opozīcijas grupējumiem līdz šim veidoja Krievijas armijas vienības. Tas gan netraucēja Turciju un tās sabiedrotos reģionu regulāri apšaudīt ar artilēriju.

YPG Afrīnu 2014. gada 29. janvārī pasludināja par de facto autonomiju ar Afrīnas pilsētu kā tās administratīvo centru un par premjeru apstiprināja Hevi Ibrahimu. Kopš 2015. gada Afrīnā darbu uzsāka universitāte, piedāvājot studijas inženierijā, medicīnā, mūzikā, literatūrā un uzņēmējdarbībā.

Ņemot vērā, ka Afrīnai pilsoņkarš līdz šim gāja secen, aptuveni 200 000 cilvēku apdzīvotajā reģionā pēdējo gadu laikā esot ieradušies aptuveni 400 000 bēgļu.

Turcija pret kurdiem

Īsi pirms Turcija izsludināja militāras kampaņas uzsākšanu pret Afrīnas reģionu, Krievijas spēki reģionu pametuši. Kampaņa "Olīvas zars" sākās 20. janvārī ar spēcīgu reģiona pilsētu un ciemu bombardēšanu, kurā esot iznīcināti vismaz 100 mērķi, apgalvo Turcijas puse. Turku izvēlētais operācijas nosaukums arī ir simbolisks, ņemot vērā, ka kurdi par Afrīnas simbolu izsenis izvēlējušies olīvkoku.

Kurdu ieceļošanas laiks Afrīnas reģionā esot neskaidrs, bet zināms, ka pasaulē lielākā tauta bez savas valsts šeit dzīvojusi jau vismaz kopš 18. gadsimta otrās puses, kad Osmaņu Impērijas dokumentos šis apgabals minēts kā Kurdu sandžaks. Tomēr Turcija savu vēršanos pret kurdiem pamato ar cīņu pret terorismu. Turcija YPG, ar kuriem līdz šim sadarbojusies gan ASV, gan Krievija, gan Sīrijas valdība, uzskata par teroristu organizāciju pasludinātās "Kurdistānas strādnieku partijas" (PKK) atzaru.

Svētdien operācija pārgāja nākamajā fāzē. Afrīnas robežu no Turcijas puses vismaz trīs vietās pārgāja pirmās bruņotās sauszemes vienības, kuras galvenokāt veido turku finansētie Sīrijas opozīcijas grupējumi. Iepriekš šajā vietās nojaukta betona siena, kuru pirms dažiem gadiem uz robežas uzcēla Turcija.

Sīrijas valdība savukārt nosodījusi Turcijas operāciju pret kurdu apdzīvoto Sīrijas reģionu, to dēvējot par atbalstu teroristiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Daesh Krievija Kurdistāna Lasāmgabali Sīrija Turcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form