Bušeras ostā Irānas dienvidos 15. jūlijā pēc sprādziena izcēlies ugunsgrēks, kurā nodeguši septiņi karakuģi, vēsta raidsabiedrība "Fox News".
Incidentā neviens nav cietis un notikušā iemesli nav skaidri. Bušerā atrodas Irānas vienīgā atomelektrostacija.
Šis ir jau kārtējais neskaidros apstākļos notikušais nelaimes gadījums Irānā pēdējo dažu nedēļu laikā, kas noticis tieši vai netieši ar Irānas kodolprogrammu saistītos ražošanas vai militāros objektos.
13. jūlijā valsts ziemeļaustrumos Horasanas apgabalā notika sprādziens ar dabasgāzes ražošanu saistītā objektā.
4. jūlijā pēc sprādziena izcēlās ugunsgrēks elektrostacijā Irānas rietumos. Dienu iepriekš, 3. jūlijā, eksplozija notika urāna bagātināšanas ražotnē Natanzē.
Jūnija beigās pie karabāzes Parčinā uzsprāga gāzes tvertne. Nevienā no šiem gadījumiem Irāna nav ziņojusi par upuriem.
Daudzi analītiķi pauž aizdomas, ka šie incidenti nav vienkārši nelaimes gadījumi, bet ir savstarpēji saistīti un varētu būt daļa no Izraēlas un ASV, vai kādas citas Teherānai nedraudzīgas valsts sabotāžas.
"The New York Times", atsaucoties uz avotiem izlūkdienestos, rakstīja, ka sprādzienu Natanzē sarīkojuši Izraēlas specdienesti.
Irānas attiecības ar Izraēlu ir nedraudzīgas, savukārt attiecības ar Vašingtonu Teherānai pasliktinājās pēc Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā. Tramps izstājās no sava priekšgājēja Baraka Obamas laikā panāktās Irānas kodolvienošanās.
Tramps apgalvoja, ka Irāna pārkāpj vienošanās nosacījumus, pierādījumus viņš gan nesniedza. Spriedze starp abām valstīm eskalējās 2020. gada janvārī, kad ASV specdienesti Bagdādē nogalināja ietekmīgu irāniešu ģenerāli Kasemu Suleimani. Irāna atbildēja ar raķešu triecienu pa ASV izmantotu karabāzi Irākā.
Izraēlas galvenais mērķis ir nepieļaut, lai Irāna izstrādā savu kodolieroci. Izraēlas valdība uzskata, ka ar Rietumvalstīm iepriekš panāktā kodolvienošanās to negarantēja.
