NATO dibināšanas trīs pamatmērķi


Kas Krievijas bubulim vēderā: 5 svarīgi fakti par NATO
Foto: Reuters/Scanpix

Īsi pēc Otrā pasaules kara, 1948. gada pavasarī, Beļģija, Francija, Lielbritānija, Luksemburga un Nīderlande noslēdza Briseles līgumu, kas tiek uzskatīts par aizsākumu NATO izveides idejai. Jau tā paša gada beigās līdz ar Berlīnes blokādi tika izveidota Rietumeiropas Savienības Aizsardzības Organizācija.

Tomēr pēc Padomju Savienības ietekmes palielināšanās Eiropā pieauga arī bažas par jauna konflikta izcelšanos. Apzinoties Eiropas militāro nespēju cīnīties ar PSRS potenciālā konflikta gadījumā, tika uzsāktas sarunas par ASV iesaisti šajā drošības organizācijā. Vienlaikus Eiropas vadošie politiķi uzskatīj, ka ASV klātbūtne varētu laikus apslāpēt jaunas kādas dalībvalsts nacionālisma kustības, ja tādas rastos.

Rezultātā 1949. gada 4. aprīlī jau minētās valstis, kā arī Kanāda, Portugāle, Itālija, Norvēģija, Dānija un Islande parakstīja Ziemeļatlantijas līgumu.

Kā drīz pēc līguma parakstīšanas norādīja pirmais NATO ģenerālsekretārs lords Ismejs, faktiski iezīmējot organizācijas trīs pamatmērķus, tad organizācijai "jātur krievus tālāk, amerikāņus iekšā [Eiropā] un vāciešus pie zemes".

Tags

ASV Eiropa Krievija NATO Padomju Savienība

Comment Form