Koķetēja arī Putins

Kas Krievijas bubulim vēderā: 5 svarīgi fakti par NATO
Foto: AFP/Scanpix

Šobrīd Krievijas prezidenta Vladimira Putina retorika ir vērsta pret NATO. Viņš jau vairākus gadus asi nosoda Ziemeļatlantijas līguma valstu plānu Krievijas tuvumā izvietot aizsardzības ieroču tīklu jeb pretraķešu sistēmu, kritizē NATO paplašināšanos pēc PSRS sabrukuma, un Ukrainas armiju vēl šī gada sākumā nodēvēja par NATO ārzemju leģionu.

"Mēs bieži sakām: Ukrainas armija, Ukrainas armija. Kas tur patiesībā karo? (..) lielā mērā tie ir tā sauktie "brīvprātīgie nacionālistu bataljoni". Būtībā tā vairs nav armija, tas ir ārzemju leģions, šajā gadījumā NATO ārzemju leģions, kura mērķis, protams, nav Ukrainas nacionālās intereses," janvārī uzrunājot kādas Pēterburgas augstskolas audzēkņus paziņoja Krievijas līderis.

Savukārt 2000. gadā, vēl ieņemot Krievijas prezidenta vietas izpildītāja amatu, Putins intervijā BBC paziņoja, ka Krievija negatavojas norobežoties no visas pārējās pasaules.

"Izolacionisms nav izeja. Krievija ir Eiropas kultūras sastāvdaļa. Un es nespēju iedomāties, ka mana valsts būtu izolēta no Eiropas un, kā to bieži dēvē, civilizētās pasaules," toreiz uzsvēra Putins.

Viņš arī neizslēdza iespēju, ka Krievija varētu iestāties NATO, taču tikai tādā gadījumā, ja Krievijai šajā aliansē tiktu piešķirts līdztiesīga partnera statuss. "Neredzu iemeslu, kāpēc tas nevarētu notikt. "Mēs ticam, ka varam runāt par dziļāku sadarbību ar NATO, bet tikai tādā gadījumā, ja pret Krieviju izturēsies kā pret līdztiesīgu partneri," sacīja Putins.

Tags

ASV Eiropa Krievija NATO Padomju Savienība

Comment Form