Kas Sīrijā pēc kara būs citādi? 2. daļa – sadalījusies valsts
Foto: Reuters/Scanpix

Sīrijas konflikta iznākumu šobrīd skaidri prognozēt neuzdrošinās neviens, tomēr neatkarīgi no tā, kāda būs kara plosītās valsts nākotne, vairāki aspekti tajā ir mainījušies uz neatgriešanos. Līdzās faktam, ka jau šobrīd ir sairusi sīriešu sabiedrības šķiru sistēma, acīmredzami ir arī tas, ka Sīrijas ziemeļi turpmāk paši noteiks savu nākotni.

Sīrijas etniskā puzle

Sīrijas konflikts ir īpatnējs ar to, ka tajā nav vienas konkrētas frontes līnijas, tajā nav pat skaidri nodalīti pretinieki, jo vairāki karā iesaistītie spēki sadarbojas pat ar savstarpējiem ienaidniekiem. Tas gan nav liedzis laiku pa laikam kādam politiķim vai politiskajam apskatniekam izspēlēt Sīrijas sadalīšanas kārti.

Pamatā šī ideja balstās faktā, ka Sīrija tika mākslīgi radīta kā teritoriāla vienība tikai pēc Pirmā pasaules kara, nevis radās kā nacionāla valsts. Pēc Osmaņu impērijas sagrāves, tā tika dibināta kā Franču protektorāts un vienlaikus apdzīvotākā arābu valsts. Neatkarību no Francijas tā ieguva vien 1945. gadā.

Šajā mākslīgi veidotajā valstī starp lielākajām kopienām vēsturisku, ekonomisku, kā arī etnisku un reliģisku iemeslu novērojamas dažādas savstarpējas nesaskaņas un alianses.

Tās izteikti iezīmējušās pašreizējā konflikta laikā, kurā pretējās nometnēs atrodas Bašara al Asada pārstāvētā alavītu kopiena, šiīti un druzi no vienas puses, un sunnīti no otras, jau pirms vairāk nekā diviem gadiem vēstīja CNN.

Šis dalījums gan nav absolūts, jo daļa opozīcijas ir liberāli orientēti dažādu etnisko un reliģisko kopienu pārstāvji, kamēr turīgākie sunnīti un kristieši ir pieslējušies autoritārajam režīmam. Savukārt atsevišķi džihādistu grupējumi karo paši par sevi.

Turklāt šobrīd ar teroristiskā grupējuma "Daesh" pārvaldītajām zemēm no pārējiem konflikta dalībniekiem Sīrijas ziemeļos gandrīz pilnībā nodalīta ir lielā kurdu etniskā kopiena.

Apbrīnojamie kurdu panākumi

Kas Sīrijā pēc kara būs citādi? 2. daļa – sadalījusies valsts
Foto: AFP/Scanpix


Kurdi ar abām pusēm pārmaiņus draudzīgās, naidīgās, bet galvenokārt - neitrālās attiecībās atrodas kopš konflikta sākuma, un viņu galvenie ienaidnieki ir džihādistu grupējumi.

Izmantojot pilsoņa kara radīto haosu, 2012. gada laikā kurdiem izdevās savā kontrolē no Sīrijas valdības pārņemt vairākas galvenokārt kurdu apdzīvotās pilsētas un reģionus Sīrijas ziemeļaustrumos un ziemeļrietumos.

Pēc "Daesh" 2014. gada vasaras ofensīvas, kurā džihādisti iekaroja lielas Sīrijas un Irākas teritorijas, kurdi zaudēja daļu savā kontrolē esošo zemju, bet pēdējā gada laikā to atkal ar uzviju atguvuši. Tieši Sīrijas kurdu spēku panākumi pret "Daesh" ir visievērojamākie - ASV bāzētās domnīcas "HIS Jane's" ziņojumā secināts, ka Sīrijas kurdu kontrolēto zemju platība šogad pieaugusi par 186%.

Kurdu apbrīnojamie panākumi sākās pēc sīvajām kaujām par Kobanes pilsētu pie Sīrijas un Turcijas robežas. Tajās "Daesh" guva panākumus līdz brīdim, kad Turcija piekrita pār robežu Kobanē ielaist Irākas de facto autonomās Kurdistānas pešmergas spēkus, bet ASV vadītā koalīcija uzsāka uzlidojumus džihādistu pozīcijām.

Pešmerga kopā ar Sīrijas kurdiem, kā arī aizvien pieaugošo brīvprātīgo pieplūdumu galvenokārt no Turcijas strauji atguva Kobani un paplašināja kontrolētās teritorijas, drīz slēdzot vienu no "Daesh" galvenajiem nelegālajiem apgādes ceļiem uz Turciju. Kopā ar kurdiem karo arī liels skaits Sīrijas ziemeļaustrumu reģionā mītošo kristīgo aramiešu, kuri mūsdienās apdzīvo un runā neoaramiešu dialektos.

Sīrijas kartē ar dzeltenu iezīmēta Rožava, ar pelēku- "Daesh" kontrolētā teritorija, ar sarkanu - valdības kontrolē esošās zemes, bet ar zaļu - valdības opozīcijas spēku pozīcijas, starp kurām ir atsevišķi islāmistu grupējumu kontrolēti apgabali baltā un zilganpelēkā tonī.

Līdz šim brīdim kurdi jau ievērojami paplašinājuši savas kontrolētās teritorijas uz atkaroto "Daesh" zemju rēķina.

Tostarp viņi pārgājuši Eifratas upi, īstenojot savu mērķi apvienot abas Sīrijas kurdu zemes – valsts ziemeļrietumos esošo Afrīnas apgabalu ar plašo teritoriju no Eifratas līdz Irākas robežai.

Ļoti aptuvena Rožavas potenciālā karte pēc abu šobrīd šķirto zemju apvienošanas.

Arī no Afrīnas puses janvāra pirmajās dienās kurdi turpina paplašināt savu teritoriju, cerot no islāma teroristu grupējuma atkarot Aazāzas pilsētu.

Jau nodalījušies

Visu Sīrijas kurdu kontrolēto teritoriju jeb Rietumu Kurdistānu paši kurdi dēvē par Rožavu (kurdu valodā – "rietumi").

Atšķirībā no citām spekulācijām par Sīrijas sadalīšanu, Rožava jau šobrīd ir de facto autonoma Sīrijas daļa, kura funkcionē kā neatkarīga valsts. Reģionālo autonomiju tā izsludināja pirms diviem gadiem 2014. gada 9. janvārī, bet konstitūciju pieņēma 20 dienas vēlāk.

Kas Sīrijā pēc kara būs citādi? 2. daļa – sadalījusies valsts
Foto: Reuters/Scanpix


Pirms kara šajā teritorijā mita nepilni divi miljoni kurdu, kas veidoja aptuveni 9% no visiem valsts iedzīvotājiem. Par spīti šīs kopienas pārstāvju lielajam skaitam kopš neatkarības ikviena valsts iekārta īstenojusi pret kurdiem vērstu politiku. Sīrija ilgstoši apkaroja kurdu valodas izmantošanu, tostarp liedza bērniem likt kurdu vārdus un nomainīja senus pilsētu un ciemu nosaukumus pret arābu valodas versijām.

Dažādos laika posmos viņiem atņemta pavalstniecība, liegtas tiesības uz darbu un nekustamajiem īpašumiem, kā arī ar varu atņemtas auglīgās zemes un veidotas arābu kolonistu apmetnes, lai samazinātu kurdu īpatsvaru reģionā.

Sākoties pilsoņkaram, kurdi, izmantojot saspīlēto situāciju, daudzās pilsētās varu vienkārši pārņēma. Savukārt atsevišķos apgabalos pēc tam, kad islāmisti, bija sakāvuši valsts armiju, kurdi savukārt ieņēma džihādistu pozīcijas, strauji paplašinot Rožavas zemes.

Patlaban noprotams, ka Rožava ar Al Asada režīmu par spīti vēsturiskajam naidam ir noslēgusi savstarpēju vienošanos, jo Rožavas iekšienē ir vairākas valdības kontrolētas teritorijas, kuras kurdi necenšas ieņemt.

Tas gan neliedz kurdiem strauji ieviest savu sociālisma valsts pārvaldes modeli, kā arī veikt citas reformas, tostarp par reģiona oficiālo valodu noteikt kurdu valodu un pirmo reizi ieviest mācības šajā valodā.

Rožavas viltīgā politika

Kas Sīrijā pēc kara būs citādi? 2. daļa – sadalījusies valsts
Foto: AFP/Scanpix


Lielākais un faktiski vienīgais vērā ņemamais politiskais spēks Rožavā ir "Demokrātiskā vienotības partija" (PYD), kura ir Turcijā ietekmīgās un par teroristu organizāciju uzskatītās "Kurdistānas strādnieku partijas" (PKK) māsas organizācija.

Savukārt tās pakļautībā šobrīd ir arī vieni no daudzskaitlīgākajiem un labāk bruņotajiem kurdu militārajiem spēkiem - "Tautas aizsardzības vienības" (YPG) -, kas savukārt ir cieši saistīti vai pat pārklājas ar līdzīgu veidojumu Turcijā - "Tautas aizsardzības spēkiem" (HPG).

Sīrijā pastāv arī "Kurdu Nacionālā padome" (ENKS), kurā apvienojušās 15 dažādas Sīrijas kurdu politiskās partijas un kustības, taču PYD to ir nobīdījusi no reālas iespējas ietekmēt varu.

Turcijā par teroristu organizāciju uzskatīta kurdu politiskā spēka atrašanās pie varas Sīrijas reģionā, kas robežojas ar Turciju, tiek skatīta ar lielām bažām. Tāpat fiksēti vairāki turku spēku uzbrukumi PKK pozīcijām Rožavas teritorijā. Prezidents Radžips Erdogans jau iepriekš paziņojis, ka Turcija nekad nepieļaus kurdu valsts izveidošanos tās pierobežā.

Neapmierināta ar ENKS nobīdīšanu no varas grožiem un savas sabiedrotās Turcijas kaitināšanu ir arī Irākas Kurdistānas vadība, pirms vairāk nekā gada vēstīja Turcijas medijs "Al Monitor". Vienlaikus tā vairākkārt palīdzējusi Rožavai militāri, kā arī uztur atturīgu savstarpēju sadarbību abu Kurdistānu robežas tuvumā frontē pret "Daesh".

Rožavas vadība izmanto savu šī brīža lomu, kad tā ir viens no lielākajiem sauszemes spēkiem valstī (tiek lēsts, ka YPG rindās ir ap 50 000 kaujinieku), lai vienlaikus varētu atļauties sadarboties ar Al Asada režīmu, saņemt ievērojamu militāru palīdzību gaisa atbalsta, bruņojuma un munīcijas formā no ASV, kā arī flirtēt ar Krieviju.

Lai kāda būtu Rožavas nākotne, iekšējās politiskās pārmaiņas un attiecības ar dažādajām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm, kā arī kaimiņvalsti Turciju, tā pierādījusi sevi kā funkcionēt spējīgu reģionu, kurš jau šobrīd bauda de facto neatkarību.

Neatkarīgi no juridiskā statusa, šī Sīrijas daļa faktiski no Sīrijas lielā pīrāga jau ir nogriezta.

Tags

ASV Irāka Kurdi Kurdistāna Lasāmgabali Osmaņu impērija Rožava Sīrija Turcija

Comment Form