"Pienācis laiks, lai Parīzes klubs izbeigtu finansiālo auksto karu," viņš teica.
Pēc Kasjanova vārdiem, Krievijas iespējas īstenot valdības jauno ekonomisko programmu lielā mērā būs atkarīgas no tā, kā tiks atrisināta bijušās Padomju Savienības parāda problēma.
Publikācijā Kasjanovs min vairākus argumentus, motivējot nepieciešamību norakstīt daļu Krievijas ārējā parāda.
Viņš atgādina, ka 1991.-1992.gadā Krievija lielā septiņnieka valstu spiediena ietekmē piekrita uzņemties bijušās PSRS parādus, lai gan Krievijas iedzīvotāju un aktīvu apjoms veidoja tikai 61 procentu no apjoma PSRS pastāvēšanas laikā.
Londonas kreditoru klubs, kurā apvienojušās bankas, piekritis norakstīt 36,5 procentus bijušās PSRS parādu. Ņemot vērā vienādas attieksmes principu pret komerciālajiem un valsts kredītiem, būtu loģiski, ja Parīzes klubs sekotu komerciālo kreditoru piemēram.
"Lai gan ekonomiskā situācija Krievijā kopš 1998.gada finansu krīzes ir būtiski uzlabojusies, lielā mērā uzlabojums saistīts ar pagaidu faktoriem. Krievijai ir jāīsteno dziļas struktūrreformas, kuras nodrošinās ilgtermiņa ekonomisko pieaugumu un makroekonomisko stabilitāti," paziņoja Kasjanovs, norādot, ka ekonomikas transformācija izmaksās ļoti dārgi.