Foto: DELFI
Civilizācijas vēsture ir cieši saistīta ar tehnikas attīstību, kas ir nesusi progresu un turpina padarīt mūsu dzīvi labāku. Izaicinājumus rada tehnoloģiju nenovēršamā nonākšana nepareizajās rokās un izmantošana pret cilvēkiem, taču tas nedrīkst kļūt par šķērsli tālākam zinātnes progresam, intervijā portālam "Delfi" skaidro slavenais šahists, cilvēktiesību aktīvists un Kremļa kritiķis Garijs Kasparovs.

Tehnikas attīstība cilvēcei vēstures gaitā vienmēr ir palīdzējusi spert nākamo soli dzīves standartu uzlabošanā. Tas notiek arī tagad – fakts, ka mašīnas mūsdienās vairs nav tikai fizisks izpalīgs, bet palīdz domāt un darīt intelektuālu darbu, nemaina premisu, ka tehnoloģijas mums palīdz, skaidro Kasparovs, kurš 3. aprīlī konferencē "EBIT 2019" Rīgā uzstājās ar prezentāciju par tehnoloģiju sniegtajām iespējām cilvēcei.

Telefona numurus no galvas vairs nemācās

Dažkārt dzirdētas bažas, ka datorizācijas un mobilo telefonu laikmetā cilvēki atradinās lietot smadzenes, iegaumēt lietas un paļaujas tikai uz tehnoloģijām. Kasparovs nepiekrīt uzskatam, ka tas cilvēkus padara garīgi aprobežotus. "Vai tas, ka neatceries telefona numurus no galvas, padara tevi mazāk gudru? Es pats vairs neatceros numurus. Daudzas no šīm lietām ir atkārtotas darbības, ko varam nodot mašīnām," uzskata bijušais šaha čempions.

Kāpēc gan būtu jāvelta sava enerģija, lai domātu par lietām, kuras mūsu vietā var izdarīt kalkulatori un datori, jautā Kasparovs. "Ir cilvēki, kas galvā ļoti ātri spēj reizināt piecciparu skaitļus, bet es nedomāju, ka tas viņus padara gudrākus par mani. Man tas nav vajadzīgs," viņš turpina.

"Es domāju pretēji – mašīnas palīdzēs mums atbrīvot savu radošumu, būt daudz cilvēciskākiem. Ir ļoti daudz lietu, ko tikai cilvēki var darīt, un uz tām mums jākoncentrējas," stāsta Kasparovs un turpina, ka ir milzums, ko cilvēki var analizēt un par ko debatēt.

Kasparovs domā, ka prāta atbrīvošana cilvēcīgām dimensijām ir mūsu nākotne. "Bet mums ir precīzi jāsaprot, kam mēs piederam un kāda ir mūsu loma," viņš piebilst.

Vai viņš zina atbildi uz šo jautājumu? "Nē, tā mums ir jāatrod," atbild Kasparovs, "bet es zinu virzienu. Sliktākais, ko var darīt, ir strīdēties par progresu. Lietas notiek, un mums ir jāatzīst, ka mēs meklēsim savas jaunās attiecības ar datoriem, un mums tam ir jāsagatavojas."

Visas jaunās tehnoloģijas ir nesušas problēmas un risinājumus – tas ir jāsaprot, jābeidz raudāt un jāskatās uz pozitīvo pusi, viņš uzskata.

Draudi nāk no cilvēkiem, nevis tehnoloģijām

Secīgs jautājums par tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstību ir, vai tās kādā brīdī nevar pavērsties pret cilvēkam. Kasparovs to sauc par pilnīgām muļķībām, kuras tiražē Holivudas filmas, bet patiesā bīstamība slēpjas cilvēkos.

"Tehnoloģijas ir agnosticisms – tās nav ne labas, ne sliktas. Bet cilvēkiem joprojām pieder ļaunuma monopols. Problēma ir ļauni aktori, diktatori, teroristi un slepkavas, kas var piekļūt tehnoloģijām un izmantot tās pret mums," skaidro Kasparovs. Tāpēc nav produktīvi strīdēties par robotiem-slepkavām, bet jāskatās uz tūlītējiem draudiem, ko rada cilvēki, viņš norāda.

Gadsimtiem mēs redzam, kādu postu nodara tehnoloģijas, esot nepareizajās rokās, – ļaunu spēlētāju ietekme var būt ļoti sāpīga, stāsta Kasparovs. "Bet, raugi, nekad iepriekš cilvēces vēsturē demokrātijām nav bijis tik nomācošs ekonomiskais, militārais un politiskais pārsvars. Galvenā problēma šodien, es domāju, ir nevis atbildes rīku trūkums, bet politiskās gribas trūkums," skaidro cilvēktiesību aktīvists.

Globalizētajā pasaulē nevar novērst tehnoloģiju ceļošanu un diktatori vienmēr atradīs veidu, kā piekļūt kārotajam, akcentē Kasparovs. Mākslīgajam intelektam nav vajadzīga masīva infrastruktūra, to ir viegli pārvietot. Taču tas nenozīmē, ka tāpēc būtu jābremzē tehnoloģiju attīstība.

"Diktatoriem ir piekļuve arī kodoltehnoloģijām," argumentē Kasparovs. "Mums ir jāatzīst jaunie izaicinājumi globālajai demokrātijai, brīvajai pasaulei, un mums tie ir jārisina. Bet mēģināt novērst tehnoloģiju attīstību ir nepareiza atbilde," domā izcilais šahists.

Cilvēks paliek vadītāja sēdeklī

Fantastikas kinofilmu vai atsevišķu ekspertu paustajam, ka mākslīgais intelekts varētu kļūt neatkarīgs no cilvēka un nekontrolējams, nav nekāda pamatojuma, norāda Kasparovs.

"Nav ne mazākās driskas pierādījumu par superintelektu, autonomo intelektu, vispārīgo (general) mākslīgo intelektu. Mašīnas darbojas cilvēku noteiktos rāmjos, tas ir tas, kam es ticu. Es nesaku, ka esmu eksperts, es varu kļūdīties, bet mana pieredze un pieejamā informācija norāda, ka mums nevajadzētu tērēt laiku šīm diskusijām," viņš uzsver.

Datori var ģenerēt un uzkrāt milzīgu apjomu zināšanu, piekrīt Kasparovs, taču to produktīva pielietošana paliek cilvēka ziņā: "Tas ir milzīgs spēks, ko joprojām vada cilvēka griba."

Vai var teikt, ka cilvēki bija, ir un būs tehnoloģiju pavēlnieki? Tas ir pārāk spēcīgi teikts, atbild Kasparovs: "Es teiktu, ka mēs esam vadītāja sēdeklī."

Cilvēcei ir spēcīgas tehnoloģijas, bet mēs esam tie, kuriem jāsaprot, kas mašīnai nepieciešams uzdevuma veikšanai, nobeidz Kasparovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!