"Es saprotu, ka tava draudzība nodara kaitējumu manam tēlam," jokoja Kastro, vēršoties pie Čavesa, saieta laikā Havanā, kur sapulcējušies simtiem brīvās tirdzniecības pretinieku no abiem Amerikas kontinentiem.
Buša administrācijas bijušais Latīņamerikas eksperts Oto Reihs nesen Havanu un Krakasu nodēvēja par "apvērsumu asi" un apsūdzēja Čavesu Venecuēlas naftas ieņēmumu izmantošanā, lai balstītu Kastro komunistisko režīmu, kas Kubā valda jau 46 gadus.
"Apvienojot Kastro ļauno ģēniju, pieredzi politiskajā karadarbībā un ekonomisko neprātu ar Čavesa neierobežotajiem naudas līdzekļiem un neaprēķināmību, šī reģiona miers ir apdraudēts," savā rakstā apgalvoja Reihs.
Šos reiha vārdus 78 gadus vecais Kastro nolasīja par uzjautrinājumu publikai, kas bija sapulcējusies Havanas Kārļa Marksa teātrī.
Starp klausītājiem bija arī Bolīvijas kokas audzētāju līderis Evo Moraless, kura vadītā zemnieku kustība 2003.gadā panāca ASV atbalstītā prezidenta aiziešanu no amata, kā arī bijušais Salvadoras komunistu partizāns un Farabundo Marti Atbrīvošanās frontes līderis Šafiks Handals.
"Ja mēs runājam par asi, šī ass tiecas visos virzienos un izvēršas ļaužu masās, kas saceļas," savukārt teica Čavess, kurš uzsācis Venecuēlas tuvināšanos Kubai kopš ievēlēšanas amatā 1999.gadā.
Izmantojot nabadzībā slīgstošo latīņamerikāņu vilšanos brīvā tirgus kapitālismā, Čavess pagājušajā gadā ASV atbalstītajai Amerikas Brīvās tirdzniecības telpai (FTAA) pretstatīja savu Bolivāra alternatīvu Amerikai (ALBA).
Bija paredzēts, ka FTAA sāks savu darbību šī gada janvārī, aptverot visu Rietumu puslodi, izņemot Kubu, taču sarunas ir iestrēgušas jau kopš 2003.gada, pateicoties pretrunām starp ASV un Brazīliju.
"Mums jāpateicas [ASV valsts sekretārei] Kondolīzai Raisai par FTAA nāvi. FTAA ir mirusi, ALBA nāk," paziņoja Kastro, norādot, ka FTAA bija Vašingtonas plāns, lai nodrošinātu savu dominēšanu pār Latīņameriku un, izmantojot transnacionālās kompānijas, ekspluatētu tās resursus.
Tomēr pagaidām vienīgā valsts, kas pievienojusies ALBA ir Kuba, kurai nepieciešama Venecuēlas nafta, lai pēc PSRS sniegtās palīdzības izzušanas uzturētu savu brūkošo ekonomiku.
Eksperti uzskata, ka Čavesa iecerētā ALBA nav nekas vairāk kā "divu vīru klubs", un pauž šaubas par tās iespējām gūt ievērību pat starp kreisi noskaņotajām Latīņamerikas valstu valdībām, piemēram, Brazīlijā un Argentīnā, kurām ir citas ekonomiskās un politiskās prioritātes.
"Tā [ALBA] dod labumu Latīņamerikas kreisajiem, taču piedāvā maz būtisku risinājumu reģiona ekonomiskajām problēmām," atzina Vašingtonā bāzētās politikas pētniecības organizācijas "Starpameriku dialogs" pārstāvis Daniels Eriksons.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
