Šā gada vasarā Doņeckas apgabala kaujās pie Ilovajskas savas pozīcijas pametuši tūkstošiem ukraiņu karavīru un vairāki bataljoni, atsaucoties uz Ukrainas pretterorisma spēku komandiera Viktora Nazarova teikto vēsta Ukrainas mediji.
"Es neesmu pārliecināts, ka sabiedrība ir gatava dzirdēt informāciju par simtiem, tūkstošiem dezertieru, kuri tolaik bēguši no pozīcijām," sacīja Nazarovs. Viņš atzīmēja, ka precīzu datu publicēšana varētu "šokēt sabiedrību" un radīt "nopietnas pārdomas par visām ar karu saistītajām grūtībām".
Komandieris atzina, ka lielākais dezertēšanas piemērs bija "Prikarpatjas" bataljons, kurš bēdzis pilnā sastāvā. Nazarovs norādīja, ka šis bataljons nav vienīgais, kas šādi rīkojies.
Atsaucoties uz Ukrainas parlamenta ziņojumu, "Korrespondent" vēsta, ka Ilovajskas traģēdijas izmeklēšanas gaitā atklājies, ka pie armijas aplenkuma un Ukrainas spēku sagraušanā vainojama "kļūdaina kadru noteikšana spēku blokā, aizsardzības ministra Valērija Heleteja un ģenerālštāba komandiera Viktora Mužeņko neadekvātas darbības, kā arī kara stāvokļa nepasludināšana".
Kaujas pie Ilovajskas sākās šā gada jūlijā, savukārt 15. septembrī Ukrainas aizsardzības ministrs Valērijs Heletejs paziņoja par Ukrainas armijas spēku izvešanu no apkārtnes.
Oktobrī kļuva zināms, ka šajās cīņās gājuši bojā vismaz 200 Ukrainas karavīri.
Krievijas atbalstīto un apbruņoto kaujinieku cīņas ar Ukrainas armiju valsts austrumos notiek kopš pavasara, kad aprīlī bruņotas bandas pārņēma valsts un drošības iestāžu ēkas, pasludinot Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas".
Kijeva, NATO un Rietumi apsūdz Kremli Ukrainas prokrievisko kaujinieku apbruņošanā, tanku un savu karavīru nosūtīšanā uz Ukrainas austrumiem. Tikmēr Kremlis savu saistību ar konfliktu turpina noliegt.
Pirms tam martā Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Vardarbību nav izdevies apturēt arī Minskā noslēgtajam pamieram, kurš stājās spēkā 5. septembrī.
