Kaujinieki kopš aprīļa notriekuši 18 Ukrainas armijas lidaparātus
Foto: AFP/Scanpix

Prokremliskie kaujinieki Ukrainas austrumos kopš 7.aprīļa, kad tika sākta valdības spēku pretterorisma operācija, notriekuši 18 valdības spēku lidmašīnas un helikopteru. Tā rezultātā dzīvību zaudējuši 89 karavīri, liecina telekanāla "1+1" žurnālistu apkopotā statistika.

11 cilvēki ievainoti, vēl divi pazuduši bez vēsts. Zaudēti desmit helikopteri un astoņas lidmašīnas. Materiālie zaudējumi lēšami 250 miljonu dolāru apjomā.

Visvairāk cilvēku gāja bojā 14.jūnijā, kad tika notriekta militārā transporta lidmašīna "Il-76". Toreiz dzīvību zaudēja 49 cilvēki.

Ukrainas armijas lidaparāti visbiežāk notriekti, kaujiniekiem šaujot no pārnēsājamiem zenītraķešu kompleksiem un zenītiekārtām.

Vienā gadījumā uzbrukums veikts no Krievijas reaktīvā iznīcinātāja, norāda Nacionālās drošības un aizsardzības padome. Iespējams, kaujinieki uzbrukumos izmantojuši arī zenītraķešu kompleksus "Buk".

Turklāt viens iznīcinātājs "Su-25" avarējis, nosēžoties Dņeporpetrovskas lidlaukā, bet viens Valsts ārkārtas situāciju dienesta helikopters "Mi-8" avarējis Harkovas apgabalā nezināmu iemeslu dēļ.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Source

LETA

Tags

Eiropas Savienība Harkova Krima Slovjanska Ukraina
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form