Kazahstānas valdība apstiprinājusi plānu celt mauzoleju Kazahstānas nozīmīgāko personu mirstīgo atlieku glabāšanai. Plāns iepriekš vairākkārt atlikts jo plašākā sabiedrībā šīs būves, kuru jau dēvē par "nacionālo panteonu", celtniecība netiek atbalstīta, vēsta portāls "Eurasia Net".
Kazahstānas finanšu ministrs Bakits Sultanovs otrdien, 21. februārī, paziņoja, ka tikai pirmā apjomīgā projekta celtniecības fāze valstij izmaksās aptuveni 5 miljonus eiro. Medijs gan norāda, ka, spriežot pēc mauzoleja skicēm, kopējās kompleksa izmaksas varētu pārsniegt 100 miljonus eiro. Sīkāku informāciju Sultanovs medijiem gan neesot sniedzis.
Mauzolejs būs paredzēts gan musulmaņu, gan kristiešu mirstīgo atlieku guldīšanai.
Kuri ir gana nozīmīgi Kazahstānas pilsoņi, lai viņu mirstīgās atliekas guldītu cienīgajā piemiņas vietā, lems valsts prezidents Nursultans Nazarbajevs. Visticamāk, arī viņš pats ir paredzējis kādu dienu tur atdusēties, lēš "Eurasia Net".
Pirmais, par kura guldīšanu vēl tikai plānotajā mauzolejā jau 2013. gadā bija izlēmis Nazarbajevs, ir jau aizsaulē aizgājušais deputāts Orals Muhamedjanovs. Viņam šāds gods pienākoties par mūža ieguldījumu Kazahstānas valsts attīstībai. Tāpat par mauzolejā varētu pārapbedīt dzejnieci Farizu Ongarsinovu, Nazarbajeva sievas brāli Sajahatu Konakai, bijušo Augstākās tiesas priekšsēdētāju Maksutu Narikbajevu, kā arī rakstnieku un akadēmiķi Abišu Kekilbajevu.
Vieta mauzoleja būvēšanai jau atrasta aptuveni 20 kilometru attālumā no galvaspilsētas Astanas. Pavisam netālu atrodas arī 18. gadsimtā mirušā kazahu prinča Kabanbai Batira kaps, kā arī senā valdnieka vārdā nosaukta pilsēta. Mauzolejam paredzētā teritorija jau tagad kalpo par pēdējo atdusas vietu vairākām publiskām personām, kuru svarīgumu atzinis prezidents.
Pirmoreiz publiski mauzoleja celtniecības nepieciešamība tika iziņota pirms aptuveni četriem gadiem, un 2014. gadā valdība izsludināja konkursu ēkas dizainam. Septiņas kompānijas – četras no Kazahstānas, kā arī pa vienai no ASV, Irānas un Itālijas – tika aicinātas iesniegt savus piedāvājumus. No 20 tobrīd piedāvātajiem skiču variantiem valdību neviens nav apmierinājis.
Lai gan valstī demokrātiskas izpausmes tiek ierobežotas, īpašas atdusas vietas celtniecībai elites pārstāvjiem atsevišķas ļaužu grupas jau paudušas pretestību, norādot, ka tā tikai pastiprinās sabiedrības šķelšanos. Savukārt citi ir pārliecināti, ka ekonomiskas stagnācijas laikā tik dārgs projekts nav piemērots.
Sākotnēji publicētajos projekta melnrakstos tika minēts, ka mauzoleja izmaksas varētu sasniegt aptuveni 75 miljardus Kazahstānas tenges, jeb aptuveni 235 miljonus eiro.
Pērnā gada pavasarī uzvirmoja runas, ka plāns līdz galam netiks īstenots, ko pamatoja nu jau bijušā ekonomikas ministra Kuandika Bišimbajeva paziņojums, ka projekts ir pārāk dārgs. "Ne šī, ne nākamā gada budžetā līdzekļi mauzolejam nav atvēlēti, jo valsts šobrīd nevar to atļauties sliktās ekonomiskās situācijas dēļ," tolaik sacīja Bišimbajevs. Bijušais ministrs vēlāk tika apsūdzēts korupcijā un patlaban atrodas apcietinājumā.
