Šobrīd valsts piedzīvo elektroenerģijas nepietiekamību, ko tikai veicinājusi politiķu iepriekš atvērtā politika pret kriptovalūtas iegūšanas uzņēmumiem. Šī iemesla dēļ pēdējo mēnešu laikā valstī ievērojami pieaudzis Ķīnā bāzētu kriptovalūtas ieguvēju skaits.
Iepriekš autoritārās valsts politiķi un amatpersonas gan liegušas kriptovalūtu ieguvi, gan atkal to atļāvuši un pērn pat uzsāka veicināt kriptovalūtas ieguvi, radot tai labvēlīgus apstākļus. Jau pērn neilgi pēc likumdošanas izmaiņām Digitālās attīstības ministrs Bagdats Musins atklāja, ka neilgā laikā, investējot aptuveni 160 miljonus eiro, atklātas 13 kriptovalūtas fermas. Musins arī pauda, ka četru gadu laikā – līdz 2025. gadam paredz investīciju pieaugumu šajā nozarē līdz aptuveni miljardam eiro.
Pēc tam, kad Ķīna negaidīti savā teritorijā šovasar aizliedza kriptovalūtas iegūšanu, liela daļa uzņēmēju pārcēla uzņēmējdarbību uz Kazahstānu. Tā rezultātā Kazahstāna dažu mēnešu laikā kļuva par pasaulē otro lielāko kriptovalūtas ieguvēju, atpaliekot no ASV un trešajā vietā atstājot Krieviju.
Tiek lēsts, ka valstī patlaban darbojas ap 250 000 kriptovalūtas iegūšanas datorsistēmu, patērējot ārkārtīgi daudz elektroenerģijas. Elektroenerģijas patēriņš valstī gada laikā pieaudzis pat par 7% līdz šim ierastās aptuveni 2% izaugmes vietā. Pēc tam, kad enerģijas trūkuma dēļ izskanēja ierosinājums nozarei atvēlēt ne vairāk kā 100MW, izsaucot asu kritiku un aicinot aktīvāk apkarot nelegālos kriptovalūtas ieguvēju, kuri nemaksā nodokļus.
Tomēr pagājušās nedēļas izskaņā energotīkla uzturētājs KEGOC vienpusēji paziņoja, ka līdz ar trīs ogļu staciju darbības pārtraukšanu ierobežos patērētājus, kuri "pārtērējas". Līdz ar to pēdējos gados atvieglinātā politika kriptovalūtas ieguvēju piesaistīšanai nupat atdūrusies pret šķērsli.
