Par šo iespēju Kazahstānas oficiālie mediji informēja jau kopš rudens sākuma. Tika norādīts, ka apakšpalātā, pēc iepriekšējām ārkārtas vēlēšanām, nonākuši tikai prezidenta partijas "Nur Otan" (" Tēvzemes Gaisma" ) pārstāvji. Publikācijas politiķi īpaši neievēroja, līdz ar savu viedokli klajā nāca Nazarbajeva padomnieks Ermuhamets Ertisbajevs, kurš paziņoja, ka ārkārtas vēlēšanas ir nepieciešamas, kaut vai tādēļ, lai neatkarības trešajā desmitgadē parlamentā būtu vismaz divas partijas.
Šis paziņojums izraisīja ažiotāžu, daudzi deputāti, taja skaitā spīkers Urals Muhamedžanovs, parlamenta atlaišanu nodēvēja par baumām.
Taču ceturtdien 53 no 107 deputātiem izteica gatavību nolikt mandātus. Viņi norāda, ka gaidāma jauna ekonomiskā krīze un labāk vēlēšanas rīkot pirms iestājušās grūtības, vajagot arī atjaunot valdības un citu izpildvaras un lēmējorgānu sastāvu.
Novērotāji uzskata, ka īsais laiks, kas paredzēts līdz nākamajām vēlēšanām - daži mēneši - ir domāts, lai opozīcija nepagūtu izvērst pietiekami plašu priekšvēlēšanu kampaņu.