Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs trešdien atlaida valsts parlamentu un izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Es esmu pieņēmis lēmumu atlaist parlamenta apakšpalātu un noteikt 18.augustu par pirmstermiņa vēlēšanu datumu," paziņoja Nazarbajevs.

Kazahstānas parlaments otrdien aicināja prezidentu Nursultanu Nazarbajevu atlaist parlamenta apakšpalātu un izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas.

"Mēs jūs lūdzam (..) pieņemt grūto, taču vēsturiski svarīgo lēmumu Kazahstānas liktenim - atlaist Mažilisu (parlamenta apakšpalātu) un izsludināt pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas," teikts abu parlamenta palātu kopīgajā sēdē pieņemtajā aicinājumā.

Kārtējām vēlēšanām būtu jānotiek tikai 2009.gadā.

Pēc nesen notikušās likumu reformas jaunajam parlamentam būs vairāk pilnvaru nekā līdz šim, tomēr Nazarbajeva politikas kritiķi norāda, ka tikšot palielināta arī prezidenta kontrole pār politikas procesiem valstī.

Politiskā opozīcija kritizē jauno vēlēšanu likumu, jo tas nedod tiesības veidot vēlēšanu blokus, bet pieļauj, ka pašreizējais prezidents kļūst par partijas "Nur Otan" vadītāju.

Jaunajā vēlēšanu likumā ir ietverta arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ieteiktā norma, kas darbam valsts vēlēšanu komisijā ļauj deleģēt politisko partiju pārstāvjus.

Kā ziņots, Kazahstānas parlaments pirmdien mainīja konstitūciju un samazināja prezidenta pilnvaru termiņu no septiņiem uz pieciem gadiem, kā arī reformēja vēlēšanu sistēmu, kas sekmēšot plašāku demokrātiju.

Likuma grozījumi par samazināto prezidenta pilnvaru termiņu stāsies spēkā pēc nākamajām prezidenta vēlēšanām, kuras notiks 2012.gadā.

Nesen jau Kazahstānas konstitūcija tika labota, lai šīs valsts prezidents un politikas veterāns Nazarbajevs varētu uz prezidenta amatu kandidēt vairāk nekā tikai divas reizes vien, kā tas noteikts iepriekšējā konstitūcijas variantā.

Kazahstāna cenšas uzlabot savu politisko iekārtu, gatavojoties rotācijas kārtībā pārņemt EDSO vadību.

Pieļauta varbūtība, ka pirmstermiņa vēlēšanās opozīcijas spēki iegūtu lielāku nozīmi valsts politiskajos procesos.

Pašlaik opozīcijai Kazahstānas parlamentā ir viens deputāts.

Jaunie konstitūcijas nosacījumi palielina deputātu skaitu Kazahstānas parlamenta apakšpalātā no 77 līdz 107, bet augšpalātā - no 39 līdz 47 deputātiem. Augšpalātas 15 deputātus iecels prezidents.

Parlamenta apakšpalātas 98 deputātus ievēlēs, izmantojot proporcionālās pārstāvniecības sistēmu, bet politiskajām partijām vēlēšanās būs jāpārvar septiņu procentu slieksnis, lai tās varētu iekļūt parlamentā.

Pārējos apakšnama deputātus iecels īpaša politiskā struktūra, kurā pārstāvētas dažādas etniskās un reliģiskās grupas.

Opozīcijas partijas jau gatavojas iespējamajām ārkārtas vēlēšanām, bet arī norāda, ka vēlēšanu sistēmas reforma tomēr nenozīmē patiesu valsts politiskās dzīves liberalizāciju.

Opozīcijas politiķi un mediji joprojām tiek pakļauti varas iestāžu vajāšanai, un opozīcijas pārstāvji atgādina, ka Rietumu novērotāji kritizējuši pilnīgi visas Kazahstānā pēc padomju varas sabrukuma notikušās vēlēšanas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form