Kenijas prezidenta vietnieks Viljams Ruto nedēļas nogalē izsludināja trīs mēnešu aizliegumu nodarboties ar mežu izciršanu, ņemot vērā upju ūdeņu līmeņa nokrišanos līdz bīstami zemam līmenim, vēsta "Africa News". Mežu izciršanas aizliegums ir tikai viens no pasākumiem, lai ierobežotu sausuma radīto postu.
"Valdība ieviesusi moratoriju koku izciršanai privātos un valsts mežos uz 90 dienām, kas stājas spēkā tūlītēji, lai no jauna novērtētu un racionalizētu visu Kenijas mežsaimniecības sektoru," paziņoja Ruto. Aizliegums nāk tikai trīs dienas pēc tam, kad parlamenta Vides un dabas resursu komiteja pieprasīja valdībai apsvērt pilnīgu mežizstrādes aizliegšanu, lai palīdzētu glābt ūdens resursus.
Līdz ar aizliegumu Ruto uzdevis Vides ministrijai izveidot darba grupu krīzes problēmu atrisināšanai.
Pirms neatkarības iegūšanas 1963. gadā Kenijā meži klāja aptuveni 12% no valsts teritorijas, bet tagad to platības sarukušas līdz 7,5%. Lielā mērā to veicinājusi nelegālā mežizstrāde un kokogļu ražošana. Meži Āfrikas valstī uzskatāmi par vienu no būtiskākajiem ūdens resursiem. Piemēram, aptuveni 2733 kvadrātkilometru lielajā Mau mežā, kas platības ziņā ir nedaudz lielāks par Latvijā lielāko Rēzeknes novadu, sākas septiņas upes, no kurām vairākas ar ūdeni apgādā Viktorijas ezeru, kas ir kontinentā lielākais.
Kopš 90. gadu sākuma Mau meža platība ir ievērojami sarukusi, turklāt degogļu nelegālā ražošana no lielām meža platībām ir burtiski izsvēpējusi bišu kolonijas, nodarot videi neatsveramu kaitējumu. Tiek lēsts, ka šis meža masīvs kopš 1990. gada sarucis par aptuveni 1000 kvadrātkilometriem.
