Tas var novest pie jaunām sankcijām, ja Krievija neuzrādīs nekādu progresu attiecībā uz Ženēvā noslēgtā līguma par Ukrainas situācijas normalizāciju īstenošanu.
Kerijs telefonsarunā Lavrovam paudis "dziļu satraukumu par to, ka Krievija nav spērusi pozitīvus soļus deeskalācijas virzienā, un norādījis uz pieaugošo liecību skaitu, ka separātistu sagrābto ēku kļūst arvien vairāk, turklāt viņi turpina ņemt gūstā žurnālistus un citus civilistus," sacīja amatpersona.
"Viņš mudināja Krieviju klusināt sakāpināto retoriku, iesaistīties Ukrainas austrumos diplomātiskā sadarbībā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju un Ukrainas valdību, nākt klajā ar publiskiem paziņojumiem, aicinot tos, kas ir sagrābuši ēkas, atbruņoties un atkāpties apmaiņā pret amnestiju."
Kerijs "arī atkārtojis - ja nebūs taustāma progresa attiecībā uz Ženēvas vienošanos, rezultātā tiks pastiprinātas Krievijai noteiktās sankcijas".
Valsts sekretārs arī esot runājis ar Ukrainas premjerministru Arsēniju Jaceņuku un pozitīvi novērtējis "svarīgos soļus", kurus pagaidu valdība Kijevā ir spērusi, lai mazinātu spriedzi.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu. Austrumukrainas separātistu līderi atteikušies šīm prasībām pakļauties, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība.
Otrdien, kad Austrumukrainā tika atrasti divu līdz nāvei nomocītu cilvēku, arī vietējā "Batkivščinas" politiķa, līķi, Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs valsts austrumos licis atsāk rezultatīvas pretterorisma operācijas īstenošanu.
