Foto: EPA/LETA
Ziemeļkorejas līderis Kims Čenirs bijis pret varas pārmantošanu trešajā paaudzē, taču nominēja savu jaunāko dēlu kā nākamo komunistiskās valsts vadītāju, lai nodrošinātu stabilitāti, intervijā Japānas medijiem pavēstīja Kima Čenira vecākais dēls Kims Čennams.

Piektdien publicētajā intervijā Kims Čennams, kurš gadiem ilgi dzīvo ārzemēs, jo acīmredzot ir kritis tēva nežēlastībā, aicināja savu pusbrāli, nākamo varas mantinieku Kimu Čenunu, uzlabot ziemeļkorejiešu dzīves apstākļus.

"Pēctecība mantošanas ceļā nenotika pat bijušā Ķīnas [Komunistiskās partijas līdera] Mao Dzeduna laikā," laikrakstam "Tokyo Shimbun" teica 39 gadus vecais Kims Čennams.

"Pēctecība mantošanas ceļā neatbilst sociālismam un mans tēvs bija pret to," viņš spriež. "Es saprotu, ka tas tika darīts, lai stabilizētu valsti. Nestabilitāte Ziemeļkorejā radīs nestabilitāti arī apkārtējā reģionā."

Valda uzskats, ka 68 gadus vecais Kims Čenirs nodos varu savam trešajām dēlam Kimam Čenunam, kuram varētu būt 27 gadi un kurš pavadījis savu tēvu aptuveni vienā piektdaļā viņa pagājušā gada braucienu.

Septembrī Čenunam tika piešķirta četrzvaigžņu ģenerāļa pakāpe un viņš tika iecelts augstos amatos valdošajā Strādnieku partijā. Kopš tā laika viņš bieži tiek minēts vai fotografēts, pavadot savu tēvu.

Pats Ziemeļkorejas līderis, kuram, kā ziņo, esot vāja veselība, pārņēma varu šajā nabadzībā slīgstošajā valstī no sava tēva un valsts dibinātāja prezidenta Kima Irsena pēc viņa nāves 1994.gadā, un šis ir komunistiskajā pasaulē vienīgais varas pārmantošanas gadījums vienas ģimenes ietvaros.

Čennams, kurš pa retam sniedz īsas intervijas Japānas presei, atkārtoti apliecināja, ka viņu neinteresē ne politika, ne varas pārņemšana Ziemeļkorejā. Viņš iepriekš teicis citiem Japānas medijiem, ka esot pret varas pēctecību Ziemeļkorejā vienas dinastijas ietvaros.

Pēc Čennama teiktā, viņam "sāpot sirds", dzirdot par smagajiem dzīves apstākļiem nabadzībā slīgstošajā Ziemeļkorejā. "Es nespēju ticēt, ka cilvēku dzīves apstākļi uzlabojas," viņš teicis.

"Valūtas revalvācija 2009.gadā cieta neveiksmi. Ziemeļkorejai jāveltī uzmanība reformām un atvērtībai. Ja tā turpinās, kā līdz šim, tā nespēs kļūt par ekonomisku lielvalsti. Ziemeļkoreja visvairāk vēlas normalizēt attiecības ar ASV un noslēgt mieru Korejas pussalā," atklāj līdera dēls.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!