Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns ir apmeklējis militārās mācības netālu no apstrīdētās jūras robežas ar Dienvidkoreju, ceturtdien vēstīja vietējā ziņu aģentūra KCNA. Tas ir kārtējais apliecinājums par pieaugošo spriedzi reģionā, vēsta aģentūra "Reuters".
Strīdīgā jūras robeža tiek uzskatīta par vietu, kur ir vislielākās iespējas izcelties konfliktam starp Korejas pussalas Ziemeļiem un Dienvidiem. KCNA neprecizēja, kad tieši artilērijas mācības notikušas.
Kims Čenuns slavēja uz divām salām izvietotās artilērijas vienības, pēc tam, kad bija novērojis, kā tās iznīcina iedomātos mērķus, ko KCNA raksturoja kā "karstākos dienvidrietumu frontes punktus". Te atrodas divas Dienvidkorejas salas, ko Ziemeļkoreja jau agrāk ir noteikusi par savu triecienu mērķi.
Ziemeļkoreja pēdējās nedēļās ir draudējusi ar kodoluzbrukumu ASV. Vairums speciālistu gan norāda, ka Phenjana nav spējīga šos draudus realizēt, savukārt artilērijas apšaude pa Dienvidkorejas salām ir reālāks scenārijs, jo tāds uzbrukums ir noticis jau 2010. gadā.
Phenjanas retorika ir palikusi krietni asāka kopš valsts trešā kodolizmēģinājuma februārī, ko nosodīja gan kaimiņvalstis, gan ASV, gan ANO. ANO ir aizliegusi Ziemeļkorejai kodolizmēģinājumus un ballistisko tehnoloģiju izmēģinājumus jau kopš tās pirmajiem kodoltestiem 2006. un 2009. gadā.
Īpaši aktīvi draudus Phenjana sāka izteikt pirms gaidāmā ANO Drošības padomes balsojuma par sankciju pastiprināšanu pret Ziemeļkorejas režīmu. Korejas pussalas ziemeļu valsts draudēja lauzt 1953. kad pamieru, ja ASV un Dienvidkoreja nepārtrauks kopīgas militārās mācības, brīdināja ar preventīvu kodoluzbrukumu "agresoriem", paziņoja parneuzbrukšanas paktu laušanu un atteicās no tiešo skaru līnijas ar Seulu.
Galvenā Ziemeļkorejas ienaidniece ASV nesen paziņoja, ka Phenjanas draudus par kodoluzbrukumu uztver nopietni, bet norāda, ka šāda veida draudi no Ziemeļkorejas puses nav nekas neparastas. ASV arī ir spējīga aizsargāt sevi un savus sabiedrotos, uzsver Valsts departamenta pārstāve Viktorija Nulanda.
ASV Senāta Ārlietu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Roberts Menendezs uzsver, ka Ziemeļkoreja apzinās, kādas būtu uzbrukuma sekas. "Es nedomāju, ka Phenjanas režīms grib izdarīt pašnāvību, bet tā, kā viņi labi zina, būtu rezultāts uzbrukumam ASV," teic Menendezs.
Speciālisti norāda, ka Phenjanai nav spējīga dot kodoltriecienu ASV. Lai gan Ziemeļkoreja paziņoja, ka valsts ceturtajā kodolizmēģinājumā veiksmīgi pārbaudīta maza un jaudīga ierīce, bet vēlāk draudēja, ka ASV ir tās kodolieroču sasniedzamības zonā, atsevišķi Rietumu speciālisti gan uzskata, ka Ziemeļkorejai ir nepieciešami vēl gadi, lai tā spētu ar raķetēm nogādāt kodolgalviņas pat uz tik tuvām valstīm - Dienvidkoreju un Japānu.
Tāpat analītiķi apšauba Ziemeļkorejas propagandas slavētās armijas, kuras priekšā savā laikā "ceļos noslīguši ASV iekarotāji" patiesās spējas. Vairums militāro novērtējumu prognozē, ka Ziemeļi zaudētu jebkuru karu pret ASV atbalstītajiem Korejas pussalas Dienvidiem, tāpēc Phenjana neriskētu ar nozīmīga konflikta izraisīšanu.
Saskaņā ar 2010. gada datiem Ziemeļkorejas armijā, kas ir ceturtā lielākā pasaulē, ir 1,1 miljons aktīvā personāla, bet rezervistu skaits sasniedz 8,2 miljonus - pirmā vieta pasaulē.
