Foto: AFP/Scanpix
Ķīnā valsts mēroga kampaņā arestēti vairāk nekā 100 cilvēktiesību aizstāvji, vēsta aktīvistu organizācijas.

Juristi un aktīvisti aizturēti, pazuduši vai viņus izsaukusi policija. 82 no 106 arestētajiem cilvēkiem, kas tika aizturēti pēdējo četru dienu laikā, ir jau atbrīvoti, svētdien ziņoja Honkongā bāzētā Cilvēktiesību juristu interešu grupa.

Tomēr vismaz trīs no viņiem aizturēti otrreiz, kāds jurists pastāstījis izdevumam "South China Morning Post".

Ķīnas Sabiedriskās drošības ministrijas mājaslapā pavēstīts, ka aizturētie juristi ir "liels krimināls grupējums", kuri "nopietni traucējuši kārtību".

Ministrija apgalvo, ka kopš 2012. gada jūlija grupējums organizējis vairāk nekā 40 pretrunīgus incidentus un nopietni traucējis sabiedrisko kārtību.

Juristi arī apsūdzēti, ka izmantojuši juridisko uzņēmumu "Beijing Fengrui" kā platformu, lai pievērstu uzmanību jūtīgām lietām ar mērķi izspiest naudu finansējumam no interneta kampaņām un ārzemju ziedotājiem un "radītu sociālu haosu".

Tajā bija arī it kā aizturēta aktīvista atzīšanās nekārtību radīšanā un lepnumā par aizturēšanu.

Kā uzskata organizācijas "Human Rights Watch" direktore Ķīnā Sofija Ričardsone, ministrijas apsūdzības signalizē par "jaunu realitāti" Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina vadībā.

"Pekina jau ilgi ir skaidri paudusi savu naidīgumu pret juristiem, kas mēģina izaicināt varasiestādes, bet apsūdzības, ka viņi ietilpst kriminālā veidojumā, ir satraucošs fakts," sacīja Ričardsone.

Šī ir lielākā vēršanās pret juristiem kopš 2011. gada, kad daži juristi tika arestēti vai piekauti pēc tam, kad tika izteikti anonīmi aicinājumi protestētājiem sākt demokrātisku "jasmīnu revolūciju" Ķīnā, vēsta organizācija "Amnesty International".

Aresti sākās pēc tam, kad ceturtdien pazuda "Fengrui" jurists Vangs Ju, kura klienti bija uiguru ekonomists Ilhams Tohti, kam piespriests mūža ieslodzījums, un aktīvists Cao Šunli, kurš pagājušajā gadā nomira cietumā.

Piektdien pazuda vismaz pieci "Fengrui" uzņēmuma juristi, no kuriem dažus ar varu aizveda policija vai neidentificēti cilvēki, tviterī ziņoja viņu kolēģi.

Nav skaidrs, vai juristiem un aktīvistiem tiks izvirzītas kriminālapsūdzības.

Organizācijas "Amnesty China" pētnieks uzskata, ka notiekošais varētu būt saistīts ar Ķīnas jauno nacionālās drošības likumu, kas tika pieņemts šomēnes.

Likums ļauj "veikt visus nepieciešamos pasākumus", lai aizsargātu valsts suverenitāti, un aicina aizsargāties no "sliktas kulturālas ietekmes", "kaitīgiem grupējumiem" un "kriminālām aktivitātēm reliģijas vārdā".

Bažas, ka šis likums varētu vēl vairāk ierobežot Ķīnas pilsoņu tiesības un brīvības, izteikusi arī ANO.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!