Foto: Reuters/Scanpix/LETA

ASV aizsardzības departaments prognozē, ka Ķīna varētu būvēt vairākas militārās bāzes visā pasaulē, lai aizsargātu savas investīcijas "Vienas jostas, viena ceļa" projekta ietvaros, atsaucoties uz Pentagona ziņojumu, raksta portāls "The Guardian".

Šobrīd Ķīnai ir tikai viena ārvalstu militārā bāze, un tā atrodas Džibuti. Ir pamatotas aizdomas, ka šobrīd Pekina plāno jaunu militāro bāžu būvniecību ārvalstīs, tostarp Pakistānā, kur Ķīna saskata savu galveno izeju uz Indijas okeānu.

Tai ir ģeogrāfiska nozīme - Pakistāna atrodas starp Ķīnu, ar naftu bagātajiem Tuvajiem Austrumiem un ķīniešu līdz šim lielāko investīciju mērķi Āfriku. Pakistāna politiski un ekonomiski ir atvērta sadarbībai, jo vēlas palielināt savu nozīmi iepretim senajam naidniekam Indijai, ar kuru arī Ķīnai pēdējos gados no jauna saasinājušās domstarpības par robežām. Turklāt Ķīna ne tikai plāno sadarbību, bet pēdējo gadu laikā jau attīstījusi Pakistānas piekrastes pilsētas Gvādaras ostu, kuras īres tiesības tai ir līdz pat 2059. gadam.

"Ķīnas projekti kā "Vienas jostas, viena ceļa" iniciatīva, visdrīzāk, veicinās militāro bāžu būvniecību ārvalstīs, pamatojoties uz nepieciešamību aizsargāt iniciatīvas projektus," teikts Pentagona ziņojumā.
Pentagons ziņojumā prognozē, ka Ķīna mēģinās izveidot militārās bāzes valstīs, ar kurām tai ir ilgstošas draudzīgas attiecības un līdzīgas stratēģiskās intereses un kurās ir precedents uzņemt ārvalstu bruņotos spēkus. Ķīna militārās bāzes varētu izvietot Tuvajos Austrumos un Dienvidaustrumāzijas reģionā.

Ziņojumā Pentagons arī brīdina, ka Ķīnas aktivitātes Arktikā var novest pie izteiktākas Ķīnas militārās klātbūtnes reģionā, tostarp zemūdeņu izvietošanas.

Aizsardzības departaments arī norādīja, ka Dānija paudusi bažas par Ķīnas interesi Grenlandē. Interese esot izpaudusies ierosinājumos izveidot pētniecības staciju, renovēt lidostas un veikt citas aktivitātes, raksta "The Guardian".

Grenlandē ir bagātīgas dārgmetālu, dārgakmeņu, urāna un retzemju elementu atradnes. Šobrīd Ķīnā ir liels šo resursu pieprasījums un tādēļ Ķīnas firmas jau aktīvi darbojušās Grenlandē, raksta portāls "The Diplomat". Pentagona ziņojumā par Ķīnas bruņotajiem spēkiem teikts, ka "civilie pētījumi varētu veicināt pastiprinātu Ķīnas militāro klātbūtni Ziemeļu Ledus okeānā", kas varētu iekļaut zemūdeņu izvietošanu reģionā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!