Pekinas baznīcā notikušajā konsekrācijas dievkalpojumā, kas ilga vairāk nekā divas stundas, piedalījās valdošās Komunistiskās partijas amatpersonas, policisti civildrēbēs un ap 300 ticīgo, lai gan romāņu stilā būvētais dievnams varēja uzņemt ap tūkstoti cilvēku.
Ķīnas katoļu baznīca pieprasa uzticību tādām "patriotiskām" vērtībām kā "sociālisms ar Ķīnas iezīmēm", "tēvzemes atkalapvienošana", ar to saprotot Taivānas pakļaušanu Pekinas valdībai, un "sociālā stabilitāte".
Vatikāna ziņu aģentūra "Fides" informēja, ka Ķīnas komunistu vadība sākotnēji bija plānojusi ceturtdien iecelt 12 bīskapus - tieši tikpat, cik Vatikāna ceremonijā. Tomēr kandidātu vairākums atteicās no konsekrācijas, aizbildinoties ar problēmām vai slimību, vai vispār noliedzot šādu sāncensību ar Vatikānu, ziņoja "Fides".
Diplomātiskās attiecības starp Pekinu un Vatikānu tika pārtrauktas 1957.gadā, kad Vatikāns ekskomunicēja (izslēdza no baznīcas) divus bīskapus, kurus bija iecēlis Ķīnas vadonis Mao Dzeduns.
Vatikāns uztur diplomātiskās attiecības ar Ķīnas Republiku Taivānā, bet varētu pārcelt nuncija sēdekli no Taipejas uz Pekinu, lai uzlabotu attiecības ar kontinentālo Ķīnu.
Komunistu valdības kontrolētajā katoļu baznīcā ir ap 70 bīskapu un četri miljoni ticīgo, bet apmēram 10 miljoni pieder nelegālajai katoļu baznīcai, kas ir lojāla pāvestam un kurā ir apmēram 60 bīskapi.
Vatikāns ceturtdien izteica nožēlu par Pekinas bīskapu iecelšanas ceremoniju, kas rada šķēršļus attiecību uzlabošanai starp Vatikānu un Pekinu. Pekinas akceptēto bīskapu iecelšana līdz šim notika bez īpašas publicitātes.
Pekinā ceturtdien tika iecelti Naņdzinas, Baodinas, Miņdunas, Tanšaņas un Čandži diocēžu bīskapi. Trīs no viņiem bija vecumā no 30 līdz 40 gadiem - neparasti jauni bīskapa amatam.