Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji pagājušajā nedēļā Tadžikistānas galvaspilsētā Dušanbē mudināja Krievijas, Pakistānas un Irānas augstākās amatpersonas stiprināt komunikāciju un koordināciju, paužot vienotu vēstījumu, pozitīvi ietekmējot Afganistānu, kā arī spēlējot konstruktīvu lomu notiekošajā varas nomaiņā, raksta "The Global Times".
Neformālās tikšanās laikā amatpersonas paudušas, ka sagaida, ka jaunā Afganistānas valdība būs iekļaujoša, pret terorismu vērsta un draudzīga ar kaimiņiem. Vans arī mudinājis ASV "pildīt tās pienākumu nodrošinot Afganistānā humanitāru un ekonomisku palīdzību", vēsta Pekinas kontrolētais medijs.
Savukārt reģiona ekonomiskos un politiskos spēkus Pakistānu, Irānu un Krieviju viņš mudinājis kopīgi izveidot saikni ar ar Afganistānu, palīdzot tai veidot iekļaujošu politisko sistēmu, ieviest mērenu iekšējo un ārpolitiku, kā arī respektēt etniskās minoritātes, sieviešu un bērnu tiesības, kā arī palīdzēt Afganistānai integrēties reģionālajos ekonomiskajos tīklos, sasniedzot ekonomisku attīstību un novēršot drošības situācijas pasliktināšanos reģionā.
Ķīnas medijs atzīmē, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs savukārt paudis, ka Krievija stabili atbalsta Ķīnas pozīciju Siņdzjanas, Honkongas, Tibetas un cilvēktiesību jautājumos. "The Global Times" lielāko vērību piešķīris tieši Krievijas un Ķīnas kolēģu sarunām.
Pēdējā desmitgadē Ķīna, balstoties apsūdzībās terorismā, izvērtusi etnisko uiguru apspiešanu Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā un piespiedu pāraudzināšanu, liedzot viņiem raksturīgās islāma reliģijas praktizēšanu un pat uiguru valodas lietošanu. Cita starpā pāraudzināšana notiekot īpaši veidotos centros un darba nometnēs, kurās, kā iepriekš lēsušas vairākas cilvēktiesību organizācijas, piespiedu kārtā nometināti no miljona līdz pat trim miljoniem uiguru un citu islāmticīgo mazākumtautību pārstāvji. Ķīna arī uzspiedusi politiskas reformas Honkongai, faktiski graujot pašas postulēto "viena valsts, divas sistēmas" modeli, īsteno politiku tibetiešu īpatsvara samazināšanai Tibetā, kā arī ierobežo tradicionālās politiskās un reliģiskās prakses tajā un pēdējos gados vērš agresīvu retoriku pret neatkarīgo Taivānu, kuru tā dēvē par savu provinci.
