Foto: EPA/Scanpix/LETA

Ķīna otrdien nosodījusi ASV un Lielbritāniju par jaukšanos Honkongas lietās, uzsverot, ka neko tādu necietīs.

Vašingtona un Londona nosodīja svētdien notikušos uzbrukumus protestētājiem Honkongā, paužot bažas par brīvību ierobežošanu šajā pilsētā. Lai gan Honkonga ir Ķīnas daļa, tai ir īpašā administratīvā rajona statuss ar plašu autonomiju, atšķirīgu tieslietu sistēmu un tās pilsoņi bauda plašākas tiesības nekā kontinentālajā Ķīnā.

Svētdien Honkongā notika kārtējie protesti pret Ķīnas ietekmi. Policija izmantoja asaru gāzi un gumijas lodes protestētāju izklīdināšanai, bet vienā no Honkongas dzelzceļa stacijām protestētājiem uzbruka grupa agresīvu cilvēku, iespējams, Ķīnas valdības atbalstītāji. Viņi piekāva vairākus protestētājus, kā arī žurnālistus, kas filmēja notiekošo. Šajā uzbrukumā cieta vismaz 45 cilvēki. Incidents raisījis bažas, ka Pekina slepus organizē šādus uzbrukumus, lai aizstāvētu savas intereses Honkongā.

Pekina reaģējusi neiecietīgi pret citu valstu valdībām un amatpersonām, kas paudušas solidaritāti ar Honkongas protestu kustību. "Ķīna necietīs nekādu ārvalstu spēku jaukšanos Honkongas lietās," paziņoja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāve. "Mēs iesakām Savienotajām Valstīm pēc iespējas ātrāk atvilkt atpakaļ savas melnās rokas no Honkongas," viņa piebilda.

"Visi var skaidri redzēt, ka pašreizējie notikumi nav (..) saistīti ar vārda brīvību un pulcēšanās brīvību. Tā ir ekstrēmas nelikumīgas vardarbības problēma. Tā ne tikai tieši ietekmē Honkongas tiesisko pamatu, (..) bet arī nopietni izaicina "vienas valsts, divu sistēmu" politiku," uzsvēra ministrijas preses pārstāve.

Lielbritānija paziņoja, ka cieši vēros, kā Honkongā tiek izmeklēts uzbrukums protestētājiem. Savukārt Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāve pauda viedokli, ka Honkongas iedzīvotāji kopš apvienošanās ar Ķīnas bauda "bezprecedenta brīvības un tiesības". "Vai britu koloniālisma perioda laikā Honkongas iedzīvotājiem bija tiesības doties gājienos pa ielām?" viņa piebilda.

Protestus Honkongā sākotnēji izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto izdošanu Ķīnai. Lai gan protestu spiediena rezultātā Honkongas parlaments likumprojektu atlika, pret vietējo valdību vērstais saniknojums nav mazinājies, protestētājiem pieprasot demokrātiskas reformas.

Protestētāji vēlas, lai no amata atkāpjas Pekinas atbalstītā Honkongas valdības vadītāja Kerija Lama, lai tiek veikta neatkarīga izmeklēšanu par policijas reakciju uz demonstrācijām un minētais likumprojekts tiek atcelts pavisam. Demonstrācijās arī izskanējusi prasība pēc vispārējām vēlēšanu tiesībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!