"Papildu protokolu par robežu austrumu daļu" parakstīja Ķīnas ārlietu ministrs Jans Dzječi un viņa Krievijas kolēģis Sergejs Lavrovs.
Krievija vēlas paplašināt naftas, gāzes un kodolmateriālu eksportu uz Ķīnu, kas ir pasaules otrā lielākā naftas un elektroenerģijas patērētāja, kaut gan Ķīnas aizvien pieaugošo ietekmi Maskavas elite vēro ar bažām.
Krievija, kuras 1,3 triljonu ekonomika zeļ un plaukst jau desmito gadu pēc kārtas, izveidojusi ciešas saites ar Ķīnu vairākos pasaules jautājumos, arī par Irānu un Ziemeļkoreju. Taču attiecības pēdējā gadsimta laikā ir bijušas gan aukstas, gan siltas.
Ķīna un Padomju Savienība piecdesmitajos gados bija vislabākie draugi, taču desmit gadus vēlāk, kad radās domstarpības ideoloģiskajos principos, kļuva par aizdomu pilniem konkurentiem pēc vairākiem nopietniem robežincidentiem.
Abas valstis parakstīja līgumu par robežas austrumdaļas demarkāciju 1991. gadā, kam sekoja papildu vienošanās 2004. gadā. Līgums par rietumu robežu tika parakstīts 1994. gadā.