Ķīnai būs vajadzīgi aptuveni trīs gadi, lai izveidotu sistēmu, kas būtu "daudzfunkcionāla un ļautu ātri reaģēt uz ārkārtas situācijām", laikrakstam teica Veselības aizsardzības ministrijas amatpersona Džao Dziliņs.
Kad 2002. gada beigās Ķīnā tika konstatēti pirmie SARS gadījumi, valsts veselības aizsardzības sistēma izrādījās jaunās infekcijas slimības uzliesmojuma apturēšanai nesagatavota.
Dažas slimnīcas bija tik vāji nodrošinātas, ka kļuva par vīrusa izplatības perēkļiem.
Veselības aizsardzībai piešķirtie papildu līdzekļi domāti, lai novērstu vismaz dažus no veselības aizsardzības sistēmas trūkumiem, kurus atklāja SARS epidēmija, raksta "China Daily".
Ķīnas valdība cer likvidēt veselības aizsardzības finansējuma nevienlīdzību dažādās valsts teritorijās, kā arī uzlabot medicīnas amatpersonu sakaru metodes, norāda laikraksts.
"Slimnīcām un citām ārstniecības iestādēm jāziņo par infekcijas slimību gadījumiem uz slimību profilakses uz kontroles centriem, lai šie centri varētu laikus brīdināt sabiedrību," teica Veselības aizsardzības ministrijas pārstāvis U Mindzjans.
Daudzi ķīnieši bažījas, ka, rudenī laikam kļūstot aukstākam, SARS uzliesmojumi varētu atsākties.
Šīs bažas pastiprinājušās pēc tam, kad pirms dažām dienām Singapūrā tika konstatēts jauns SARS gadījums. Singapūras Veselības aizsardzības ministrija informēja, ka pacients ir 27 gadus vecs vīrietis un pagaidām šis ir viens izolēts saslimšanas gadījums.
No aptuveni 900 cilvēkiem, kas Ķīnā saslima ar SARS, gandrīz 350 miruši ar šo slimību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
