Ķīna pievienojusies Krievijas viedoklim, iebilstot pret NATO paplašināšanos, raksta britu raidsabiedrība BBC.
Maskava un Pekina izplatīja paziņojumu, kurā demonstrēja savu vienprātību daudzos jautājumos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien bija ieradies vizītē Ķīnā, kur tika atklātas ziemas olimpiskās spēles.
Putins vizītes ietvaros tikās ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu un abi valstu vadītāji aizvadīja sarunas. Sarunas, kuras, pēc Kremļa teiktā, bija "ļoti siltas", notika pirms olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas. Tā bija pirmā reize, kad Putins un Sji tikās klātienē kopš pandēmijas sākuma.
Lai gan garais kopīgais paziņojums tieši neatsaucās uz Ukrainu, abas valstis apsūdzēja NATO aukstā kara ideoloģijas atbalstīšanā.
Ķīna atbalsta Krievijas ierosinājumus radīt Eiropā juridiski saistošas drošības garantijas, atsaucoties uz paziņojumā teikto, raksta "Al Jazeera".
Tāpat šajā paziņojumā uzsvērta Maskavas un Pekinas sadarbība: "[Krievijas un Ķīnas] draudzībai nav robežu, nav "aizliegtu" sadarbības jomu."
Vēstīts, ka kopš novembra pastāv bažas par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā. Krievijā pie Ukrainas robežas tiek novērota karaspēka un tehnikas pulcināšana, savesto karavīru skaits tiek lēsts uz 127 tūkstošiem. Savukārt Maskava no ASV un NATO pieprasa īpašas "drošības garantijas", kas ietver NATO nepaplašināšanos uz austrumiem un spēku atvilkšanu no alianses jaunākajām dalībvalstīm, pretējā gadījumā solot īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau septiņus gadus.
