Saskaņā ar dažu vēsturnieku aprēķiniem aptuveni 200 000 sieviešu, lielākoties no Ķīnas un Korejas, frontes līnijai tuvajos bordeļos bijušas spiestas apkalpot japāņu karavīrus.
Otrdien, 3. jūnijā, Ķīnas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Hun Lejs Tokijā tikās ar bijušajām seksa verdzenēm. Tikšanās laikā viņš japāņu rīcību nosauca par "šausminošu noziegumu pret cilvēci".
Sākotnēji Japānas varas iestādes atteicās atzīt faktu, ka sievietes ir piespiestas nodarboties ar prostitūciju, un uzsvēra, ka savu ķermeni viņas pārdevušas pašas pēc savas brīvas gribas.
Savukārt 1993. gadā toreizējais Japānas ministru kabineta ģenerālsekretārs Joheji Kono atzina, ka "daudzu sieviešu godam un pašcieņai" patiešām radīti zaudējumi, un valdības vārdā izteica oficiālu atvainošanos.
1995. gadā tika izveidots Āzijas sieviešu fonds, kas rosināja katrai "seksa verdzenei" izmaksāt kompensāciju 17 000 dolāru apmērā, tomēr daudzas sievietes atteicās, pieprasot, lai kompensāciju maksā nevis fonds, bet gan personīgi Japānas valdība.
Šī gada februārī Japānas valdība paziņoja, ka pārskatīs 1993. gada atvainošanos, tomēr drīz vien šo faktu noliedza, paskaidrojot, ka otrreiz atvainoties negrasās, jo 1993. gadā to jau izdarījis Joheji Kono.
Atvainošanos par Otrā pasaules kara "seksa verdzenēm" no Japānas pieprasa ne tikai Ķīna, bet arī Dienvidkoreja. Taču arī korejiešiem japāņi atteikuši, pamatojot, ka šis jautājums noregulēts jau 1965. gadā, noslēdzot vienošanos par attiecību normalizēšanu starp abām valstīm.
Tikmēr japāņu karavīru "seksa verdzeņu" skaits turpina samazināties - uz šo brīdi Dienvidkorejā dzīvo vien 55 šādas sievietes. Viņu vidējais vecums ir 88 gadi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
