Paredzēto izmaiņu starpā ir likumdošanas normas, kas dotu lauciniekiem tiesības nodot citu rokās vai iznomāt savus zemes gabalus citām juridiskām vai fiziskām personām. Tāpat esot izteikti priekšlikumi ļaut zemniekiem pārdot vai ieķīlāt to rīcībā esošo zemi peļņas nolūkos.
Pirms 30 gadiem, likvidējot milzīgās kolektīvās saimniecības, zemniekiem 30 gadu nomā tika piešķirti atsevišķi zemes gabali. Tomēr tie parasti ir ļoti mazi, vidēji 0,67 hektāru platībā, tāpēc saimniecībām ir grūti gūt peļņu.
Lai palielinātu ražošanu, daudzi zemnieki apvieno savus zemes gabalus un izmanto tos kopīgi vai arī, dodoties peļņā uz pilsētām, neformāli iznomā tos citiem.
Pēc ekspertu domām, Ķīnas augstāko amatpersonu lēmums pievērsties agrārajai reformai liecina, ka valdība ir pamanījusi aizvien augošo neapmierinātību ar dzīves apstākļiem lauku apvidos, kuri joprojām tikpat kā nebauda valsts pēdējos gadu desmitos piedzīvotās ekonomiskās izaugsmes augļus. Reformas rezultātā varētu palielināties arī zemnieku politiskās tiesības, kuras pagaidām faktiski atpaliek no pilsētu iedzīvotāju iespējām.