Ķīna slēgtās nometnēs ar varu pāraudzina gandrīz trīs miljonus uiguru
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Uiguru aktīvisti paziņojuši, ka ir iegūti dokumenti par gandrīz 500 nometņu un cietumu, kuros Ķīnas varasiestādes tur šīs etniskās grupas pārstāvjus, un aktīvisti pieļauj, ka šajās vietās tiek turēts daudz vairāk cilvēku nekā ierasti minētais viens miljons.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vašingtonā bāzētā Austrumturkestānas nacionālās atmodas kustība, kas vēlas neatkarību Ķīnas Siņdzjanas reģionam, kura pamatiedzīvotāji ir uiguri un citas musulmaņu tautas, ieguvusi ģeogrāfiskās koordinātas 182 vietām, kur, iespējams, atrodas "koncentrācijas nometnes" uiguriem, kazahiem un citiem musulmaņiem, kas tiek spiesti atteikties no savas kultūras.

Pētot pakalpojuma "Google Earth" attēlus, grupa secinājusi, ka vēl varētu būt 209 cietumi un 74 darba nometnes, par kurām detalizētāka informācija tikšot sniegta vēlāk.

"Liela daļa šo vietu iepriekš nav bijušas identificētas, tādēļ mēs varētu runāt par daudz lielāku skaitu" aizturēto cilvēku, preses konferencē otrdien sacīja kustības operāciju direktors Kails Olberts, piebilstot, ka šādu brīvības atņemšanas vietu varētu būt vēl vairāk.

Analītiķis Anderss Kors, kurš iepriekš strādājis ASV izlūkdienestos un ir Austrumturkestānas nacionālās atmodas kustības konsultants, teica, ka iepriekš nav bijis informācijas par apmēram 40% atklāto vietu.

Tiesību aizstāvju vispārīgas aplēses liecina, ka Ķīna varētu būt aizturējusi vairāk nekā vienu miljonu uiguru un citu musulmaņu tjurku tautu pārstāvju.

Savukārt augsta ranga Pentagona amatpersona Āzijas jautājumos Rendels Šraivers maijā izteicās, ka šis skaits drīzāk tuvojas trim miljoniem cilvēku no apmēram 20 miljonu apdzīvotā reģiona.

Olberts žurnālistiem teica, ka arhīva attēli no iespējamo nometņu atrašanās vietām liecina, ka pēdējo četru gadu laikā tur ir nemainīgas tērauda un betona konstrukcijas gar teritorijas drošības perimetru.

Viņš piebilda, ka viņa pārstāvētā organizācija ir mēģinājusi atrast apstiprinājumu katras vietas izmantojumam no vietējo iedzīvotāju liecībām, bet atteicās sniegt detalizētāku informāciju, jo esot jāaizsargā savi avoti.

Austrumturkestānas nacionālās atmodas kustības pārstāvis sacīja, ka "pasaule pamanītu, ja Ķīna nogalinātu 10 000 cilvēku vienā dienā", bet "ja viņi tikai visus tur ieslodzījumā un ļauj nomirt dabīgā nāvē, iespējams, ka pasaule nepamanīs. Domāju, ka Ķīna uz to cer".

ANO dati liecina, ka Siņdzjanas Uiguru autonomajā rajonā, kas atrodas Ķīnas ziemeļrietumos, līdz miljonam uiguru, kazahu un citu musulmaņu ieslodzīti internēšanas nometnēs, kur viņi spiesti apgūt komunismu, runāt ķīniešu valodā un noliegt savu kultūru, valodu un reliģiju.

Pekina sākumā noliedza šādu nometņu pastāvēšanu, bet pēc tam apgalvoja, ka šīs nometnes ir profesionālās apmācības centri, kuros musulmaņu tautu pārstāvji apgūst profesiju un ķīniešu valodu, kā arī tiek pasargāti no radikalizēšanās.

Uiguri, kas ir Siņdzjanas pamatiedzīvotāji, ir tjurku tauta, un šīs tautas ticīgie galvenokārt ir musulmaņi. Siņdzjanā dzīvo arī kazahi, kirgīzi, uzbeki un citu tautu pārstāvji, kuru reliģija ir islāms. Tomēr pēdējās desmitgadēs Siņdzjanā apmetušies uz dzīvi daudz etnisko ķīniešu no citiem Ķīnas reģioniem un uiguri vairs nav Siņdzjanas iedzīvotāju vairākums.

Prokuratūra Siņdzjanā septembrī paziņoja, ka no visām Ķīnā 2017. gadā veiktajām aizturēšanām piektā daļa notikusi šajā autonomajā rajonā, lai gan tur dzīvo tikai 2% no Ķīnas iedzīvotājiem.

Pekina uigurus apsūdz separātismā, piedēvējot tiem sakarus ar starptautiskiem teroristu grupējumiem un izvēršot pret tiem represijas.

Cilvēktiesību aizstāvības grupas norāda, ka Pekina pārmērīgi pārspīlē uiguru separātisma draudus, lai attaisnotu brutālās represijas.

ASV Ķīnas izveidotās nometnes uiguriem ir pielīdzinājušas nacistiskās Vācijas koncentrācijas nometnēm.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ķīna Uiguri
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form