Ķīna uiguriem uzspiež dzimstības kontroli, atklāts pētījumā
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Vēloties ierobežot musulmaņu skaitu valstī, Ķīnas valdība īsteno drakoniskus pasākumus, lai samazinātu dzimstību uiguru un citu minoritāšu vidū, turklāt dzimstības kontroles pasākumi tiek izmantoti daudz plašāk un sistemātiskāk, nekā domāts līdz šim, pētījumā secinājusi ziņu aģentūra "Associated Press" (AP).

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

AP pētījums balstīts uz valdības statistikas datiem, valdības dokumentiem un intervijām ar 30 bijušajiem ieslodzītajiem, viņu ģimenes locekļiem un bijušo aizturēšanas nometnes instruktoru.

Dzimstības kontroles kampaņu, kas pēdējos četros gados īstenota Siņdzjanas reģionā, vairāki eksperti pielīdzinājuši "demogrāfiskajam genocīdam".

Valsts iestādes regulāri liek pie etniskajām minoritātām piederošajām sievietēm veikt grūtniecības testus, lietot kontracepcijas spirāles, veikt sterilizāciju vai abortus. Šiem pasākumiem pakļautas simtiem tūkstošiem sieviešu, liecina intervijas un dati.

Lai gan valsts mērogā kontracepcijas spirāļu lietošana un sterilizācijas izmantošana ir samazinājusies, Siņdzjanas reģionā šo metožu izmantošana ir strauji pieaugusi.

Dzimstības kontroles pasākumi iet roku rokā ar masu aizturēšanu, kas kalpo gan kā biedinājums, gan sods par noteikumu neievērošanu.

Pārāk liels bērnu skaits ģimenē ir viens no galvenajiem iemesliem cilvēku nosūtīšanai uz aizturēšanas nometnēm, secinājusi AP. Ģimenēs, kurās aug trīs vai vairāk bērnu, vecāki tiek nošķirti no savām atvasēm un nosūtīti uz nometnēm, ja nespēj samaksāt lielas sodanaudas.

AP kā konkrētu piemēru min Ķīnā dzimušās kazahietes Gulnaras Omirzahas gadījumu. Pēc tam, kad viņa bija laidusi pasaulē trešo bērnu, varas iestādes lika viņai ievietot kontracepcijas spirāli. Vēl divus gadus vēlāk - 2018. gada janvārī - pie viņas ieradās četras amatpersonas armijas kamuflāžas formastērpos un deva viņai trīs dienas laika, lai samaksātu apmēram 2400 eiro lielu sodanaudu par to, ka dzemdējusi vairāk nekā divus bērnus.

Ja sieviete nespētu samaksāt sodanaudu, viņa, tāpat kā viņas vīrs un vēl simtiem tūkstošiem citu musulmaņu mazākumtautību pārstāvju, nonāktu internēšanas nometnē.

"Neļaut cilvēkiem dzemdēt bērnus ir nepareizi," AP sacīja Omirzaha, kurai izdevās aizņemties naudu, lai samaksātu lielo sodu. Vēlāk viņa aizbēga uz Kazahstānu. "Viņi vēlas iznīcināt mūs kā tautu," viņa uzsvēra.

Laikā no 2015. gada līdz 2018. gadam, kas ir pēdējais gads, par kuru pieejami valdības statistikas dati, uiguru apdzīvotajos Hotanas un Kašgaras reģionos Siņdzjanā dzimstība samazinājusies par vairāk nekā 60%.

Dzimstības kontroles kampaņa, kurā valdība iegulda lielus līdzekļus, pāris gadu laikā padarījusi Siņdzjanu, kas iedzīvotāju skaita ziņā bija viens no straujāk augošajiem Ķīnas reģioniem, par vienu no lēnāk augošajiem, liecina jauns pētījums, kas nonācis AP rīcībā.

"Tā ir daļa no plašākas kontroles kampaņas, lai pakļautu uigurus," norādīja pētījuma autors Adrians Cencs, kurš ir neatkarīgais pētnieks Komunisma upuru memoriālajā fondā Vašingtonā.

Kamēr Ķīnā bija spēkā "viena bērna" politika, etniskie ķīnieši jeb haņi tika mudināti un reizēm piespiesti lietot kontracepciju, veikt sterilizāciju un abortus, kamēr mazākumtautību pārstāvji vienā ģimenē drīkstēja laist pasaulē divus bērnus vai lauku rajonos pat trīs.

Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina laikā situācija mainījās. Drīz pēc viņa nākšanas pie varas valdība pārskatīja dzimstības kontroles pasākumus, ļaujot haņiem vienā ģimenē laist pasaulē divus vai trīs bērnus tāpat kā minoritātēm.

Lai gan oficiāli visas tautības ir vienlīdzīgas, praksē haņi reti tiek spiesti veikt abortus, sterilizāciju, izmantot kontracepcijas spirāles vai tiek aizturēti par pārāk lielu bērnu skaitu, liecina dati un intervijas.

Tikmēr vairāki musulmaņi lauku apvidos kā Omirzaha tikuši sodīti par trīs bērnu laišanu pasaulē, lai gan likums to atļauj.

15 uiguri un kazahi AP sacīja, ka zina cilvēkus, kas internēti vai ieslodzīti par pārāk lielu bērnu skaitu. Daudziem no viņiem piespriesti gari cietumsodi, reizēm par vairāki desmiti gadu.

Intervijas un dati liecina, ka sievietēm pēc ieslodzīšanas nometnēs tiek piespiedu kārtā ievadītas kontracepcijas spirāles un regulāri tiek veiktas injekcijas, domājams, grūtniecības novēršanai.

Viena no bijušajām ieslodzītajām stāstīja, ka viņai veiktas injekcijas, līdz viņai pārstājušas būt mēnešreizes, un nopratināšanas laikā viņai sperts pa vēdera lejasdaļu. Tagad viņai vairs nevar būt bērnu un ir nopietnas veselības problēmas.

Viņa sacīja, ka sievietēm nometnē veiktas ginekoloģiskas pārbaudes un ievietotas kontracepcijas spirāles, bet "skolotājs" viņām teicis, ka nāksies veikt abortu, ja viņas paliks stāvoklī.

2014. gadā Siņdzjanas reģionā sievietēm tika ievadītas vairāk nekā 200 000 kontracepcijas spirāļu. 2018. gadā to skaits bija pieaudzis par 60%, sasniedzot gandrīz 330 000.

Tikmēr citur Ķīnā kontracepcijas spirāļu izmantošana samazinājusies un daudzas sievietes tās izņēmušas.

Ķīnas valdības statistikas dati arī rāda, ka Siņdzjanā pieaudzis sterilizācijas gadījumu skaits.

Cenca iegūtie dokumenti liecina, ka Ķīnas valdība no 2016. gada sākusi ieguldīt desmitiem miljonus dolāru dzimstības kontroles ķirurģijas programmā. Kamēr citur valstī sterilizācijas gadījumu skaits kritās, Siņdzjanā tas laikā no 2016. gada līdz 2018. gadam pieauga septiņkārtīgi, sasniedzot 60 000.

"Tas ir genocīds," uzsvēra uiguru jautājumu eksperte Džoanna Smita-Finlija, kura strādā Ņūkāslas Universitātē. "Tas nav tūlītējs, šokējošs, masu slepkavību tipa genocīds, bet tas ir lēns, sāpīgs (..) genocīds."

ANO dati liecina, ka Siņdzjanas Uiguru autonomajā rajonā, kas atrodas Ķīnas ziemeļrietumos, līdz miljonam uiguru, kazahu un citu musulmaņu ieslodzīti internēšanas nometnēs, kur viņi spiesti apgūt komunismu, runāt ķīniešu valodā un noliegt savu kultūru, valodu un reliģiju.

Pekina sākumā noliedza šādu nometņu pastāvēšanu, bet pēc tam apgalvoja, ka šīs nometnes ir profesionālās apmācības centri, kuros musulmaņu tautu pārstāvji apgūst profesiju un ķīniešu valodu, kā arī tiek pasargāti no radikalizēšanās.

Uiguri, kas ir Siņdzjanas pamatiedzīvotāji, ir tjurku tauta, un šīs tautas ticīgie galvenokārt ir musulmaņi. Siņdzjanā dzīvo arī kazahi, kirgīzi, uzbeki un citu tautu pārstāvji, kuru reliģija ir islāms. Tomēr pēdējās desmitgadēs Siņdzjanā apmetušies uz dzīvi daudz etnisko ķīniešu no citiem Ķīnas reģioniem un uiguri vairs nav Siņdzjanas iedzīvotāju vairākums.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ķīna
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form