Foto: AFP/Scanpix/LETA
Ķīnas varasiestādes 2020. gada sākumā izmantoja interneta troļļus, lai mazinātu sabiedrības bažas par Covid-19 nopietnību un radītu iespaidu, ka situācija tiek pilnībā kontrolēta, kopīgā pētījumā apgalvo mediji "The New York Times"(NYT) un "ProPublica".

Mediji savā pētījumā atsaucas uz vairāk nekā 3200 Ķīnas valdības rīkojumiem un 1800 dienesta ziņojumiem, ko piegādājuši hakeri.

Ķīnas Kompartijas Centrālajai komitejai tieši pakļautā Kibertelpas administrācija šos rīkojumus sākusi izdot janvāra sākumā, kad, saskaņā ar oficiālajiem datiem, ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību saslima pa dažiem cilvēkiem dienā.

Sākotnēji ziņu vietnēm noteikts, ka drīkst publicēt tikai valdības sniegto informāciju un ka nedrīkst infekcijas izplatīšanos salīdzināt ar 2002. gada atipiskās pneimonijas uzliesmojumu, lai gan jau tad Pasaules Veselības organizācija (PVO) runāja par abu slimību līdzīgajām iezīmēm.

Februāra sākumā Kibertelpas administrācija saņēmusi partijas uzdevumu ietekmēt pasaules sabiedrības viedokli par Covid-19. Direktīvās, kas kļuvušas arvien konkrētākas, noteikts, ka nedrīkst izplatīt jebkādas negatīvas ziņas par vīrusu, lai "nesaceltu paniku". Piemēram, izdots rīkojums vīrusa kontekstā neizmantot apzīmējumu "nāvējošais", kā arī nelietot "izolācija", runājot par karantīnas pasākumiem.

Medijiem dots rīkojums likt uzsvaru uz ārstu varonīgo darbu un izcelt Kompartijas lomu vīrusa apkarošanā.

Grūtības Ķīnas cenzoriem radījusi ārsta Lī Venļana nāve 6. februārī. Viņš pērnā gada decembrī publiski brīdināja par jaunās slimības bīstamību, par ko nonāca policijas redzeslokā, bet vēlāk pats mira no šīs kaites.

Lai slāpētu sabiedrības neapmierinātības vilni, varasiestādes aizliegušas medijiem sūtīt paziņojumus uz viedtālruņiem par ārsta nāvi. Tāpat tīmeklī dzēsti tēmturi ar mediķa vārdu. Vienlaikus tūkstošiem troļļu tīmekļa vidē izplatījuši citus apspriežamos tematus, bet sociālo tīklu moderatori pastiprinājuši kontroli pār slēgtām lietotnes "WeChat" grupām.

Pētnieki lēš, ka par tīmekļa troļļiem Ķīnā strādā simti tūkstoši cilvēku, no kuriem vairums valsts darbinieki un zemākā ranga partijas darboņi, kā arī augstskolu studenti un pasniedzēji.

Troļļu darba ērtībām pēc valdības pasūtījuma tiek izstrādātas programmas, ar kuru palīdzību var ātri likt emociju atzīmes un rakstīt komentārus pie vajadzīgajiem ierakstiem, bet viņu vadītāji dot uzdevumus un sekot izdarītajam, skaidro "ProPublica".

Vienā no mediju rīcībā nonākušajām direktīvām teikts, ka par oriģinālu soctīklu ierakstu virs 400 simbolu garumā troļļi var saņemt līdz 25 ASV dolāriem. Par negatīva ieraksta atzīmēšanu dzēšanai– 40 centi, bet par vēlamā ieraksta pārpublicēšanu – 1 cents, raksta "ProPublica".

Vēstīts, ka Ķīna bija pirmā vieta pasaulē, kurā 2019. gada nogalē un 2020. gada sākumā fiksēta pirmā zināmā Covid-19 masveida izplatība. Pēc tam slimība sāka izplesties pa visu pasauli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!