Līdzekļu migrāciju izsaucis Ķīnas jaunais nacionālās drošības likums, kuru tā autonomijai grasās uzspiest, apejot vietējo likumdošanas institūciju. Tas cita starpā ļaus Ķīnas institūcijām izsekot un pat pārņemt viņu Honkongas finanšu iestādēs glabātos līdzekļus.
Tiek lēsts, ka Honkongas finanšu institūcijas glabā privātpersonu līdzekļus kopumā vairāk nekā viena triljona ASV dolāru vērtībā un vairāk nekā puse no tiem pieder ķīniešiem ārpus autonomijas. Honkonga bieži izvēlēta naudas līdzekļu glabāšanai, jo tajā pastāv no Ķīnas neatkarīga likumdošanas sistēma, tiesu sistēma, kā arī tās valūta ir piesaistīta ASV dolāram. Šobrīd notiekošās politiskās pārmaiņas draud tam pielikt punktu.
"Ķīnas bagātniekiem jaunais likums patīk no tā aspekta, ka viņiem simpatizē Ķīnas karogs, bet ne no savu bagātību drošības aspekta," kāds anonīms nozares pārstāvis atklājis "Reuters".
Finanšu nozares pārstāvji globālajai ziņu aģentūrai atklājuši, ka ķīniešu klienti patlaban meklē alternatīvas savu līdzekļu glabāšanai, galvenokārt izskatot iespējas tos pārvietot uz Singapūru, Šveici un Londonu. Arī daļa investīciju jau pārvirzījušās uz citiem tirgiem, galvenokārt ģeogrāfiski tuvo Singapūru. Piedāvājumi nākot arī no Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, bāzētām bankām.
Honkonga pēc turības uz vienu pieaugušo pērn ieņēma otro vietu pasaulē, atpaliekot vienīgi no Šveices, un ir 10. vietā pasaulē pēc to cilvēku skaita, kuru rīcībā ir vairāk nekā 50 miljonu ASV dolāru, atsaucoties uz "Credit Suisse" raksta aģentūra.
Bagātību migrācija sākusies jau pērn līdz ar plašajiem protestiem un bažām par Ķīnas centrālās varas mēģinājumiem iesaldēt Honkongas finanšu iestāžu līdzekļus, tomēr lielākus apmērus tā uzņēmusi vien tagad. Tiesa, pagaidām joprojām pastāv neskaidrība, kādus aspektus tieši jaunais drošības likums varētu aptvert. Zināms, ka tā formālie mērķi ir autonomijas atdalīšanās, sabrukuma un terorisma draudu novēršana.