Ķīnas draudzības formāts ar Austrumeiropu '17+1' saņem triecienu
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Ķīnas izveidotais "17+1" formāts, kura ietvaros tā kopš 2012. gada cenšas veidot ietekmes saites ar 17 Austrumeiropas valstīm no Baltijas līdz Balkāniem, otrdien saņēma triecienu. Sešas no valstīm, tostarp Latvija, aicinājumam augstākajā līmenī piedalīties attālinātajā samitā ar Sji Džiņpinu neatsaucās, vēsta "Radio Brīvā Eiropa".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ķīnas politika "skaldi un valdi", Austrumeiropai piedāvājot vienu, bet Rietumeiropai ko citu, lai tādējādi šķeltu Eiropas Savienības vienoto politiku, saskārās ar acīmredzamu atturību. Pirmkārt, no Baltijas valstīm, kas no ciešākām saiknēm ar Ķīnu līdz šim neko nav guvušas un ar bažām seko Krievijas un Ķīnas tuvināšanās centieniem. Tagad Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pievienojās arī Bulgārija, Rumānija un Slovēnija, no kurām augstāko amatpersonu - prezidentu vai premjeru – vietā piedalījās ministri, neskatoties uz Ķīnas spiedienu.

Formāts "17+1" ilgus gadus ļāvis Ķīnai atsevišķi uzrunāt Austrumeiropas valstis, solot tajās investīcijas tā dēvētās "jostas un ceļa" iniciatīvas ietvaros. Tomēr tikai retā valsts var norādīt uz konkrētiem ekonomiskiem ieguvumiem, turklāt citas, piemēram, Melnkalne ieguvušas pretrunīgi vērtētas parādsaistības simtiem miljonu eiro apmērā.

Ķīnas politika attiecībā uz Austrumeiropu paredz lētu simpātiju uzpirkšanu, piedāvājot savas vakcīnas, atvieglotu muitas procedūru, kā arī nākamo piecu gadu laikā ļaut dubultot Austrumeiropas valstu pārtikas importu Ķīnā. Stratēģiski šis gājiens vērtējams kā gudrs manevrs, ņemot vērā, ka gandrīz visā Austrumeiropā lauksaimnieki nejūt godīgu attieksmi salīdzinājumā ar labāk subsidētajiem Rietumeiropas kolēģiem, atzīmē "Politico".

Austrumeiropas valstis gan sākušas apzināties, ka solījumi un retie labumi ir mazs ieguvums iepretim zaudējumiem, ko varētu nest vienotas ES politikas veidošana attiecībā pret Ķīnu. Tiesa, iepriekš galvenokārt Balkānu valstis pamatoti kritizējušas arī Eiropas lielvaru, īpaši Vācijas un Francijas, divējādo pieeju, kad tās veido pašas savas divpusējās attiecības ar Austrumu lielvaru.

Neskatoties uz acīmredzamo atslābumu no Austrumeiropas partneru puses, Ķīna ir ieinteresēta demonstrēt, ka samits ir kārtējais panākums un tā turpina saglabāt ciešas attiecības ar reģionu, neskatoties uz citiem apstākļiem, tostarp Džo Baidena administrācijas darba sākšanu, kas jau aicinājusi ASV un ES veidot vienotu Ķīnas politiku, atsaucoties uz domnīcas "Merics" analītiķi Gregoru Stecu, raksta "Bloomberg".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība Ķīna
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form