No dažādiem karakuģiem sastāvošā īpašo uzdevumu vienība uzsākusi valsts vēsturē tālāko Jūras spēku misiju. Lai gan Tautas Atbrīvošanas armijas Jūras spēki kopš 1988. gada konflikta ar Vjetnamu nav iesaistījušies kaujās, tā aizvien izteiktāk vēlas uzsvērt savu dominanci un spējas, kā arī piedalīties mācībās kopā ar citu valstu jūras spēkiem.
Vēsturiski miermīlīgās jūras spēku misijās devušies dažādu valstu karakuģi. Medijs atzīmē, ka visu laiku vērienīgākajā turnejā devusies Tedija Rūzvelta 16 karakuģu armāda "Lielā baltā flote", kura no 1907. gada līdz 1909. gadam apbraukusi zemeslodi.
Ķīniešu misija ir nedaudz pieticīgāka – 052C tipa iznīcinātājs "Changchun", 054A tipa fregate "Xingzhou" un 903. tipa apgādes kuģis apmeklēs kopumā 20 valstis. "Changchun" ir moderns gaisa aizsardzības iznīcinātājs, kas aprīkotas ar 48 pretgaisa raķetēm un spēcīgu radaru. Fregate ir pielāgota aizsardzībai pret zemūdenēm un vidēja attāluma gaisa aizsardzībai, bet tās radars spējīgs novērot apkārtnē esošās zemūdenes. Savukārt apgādes kuģis ir īpaši pielāgots, lai spētu uzpildīt degvielu ārpus ostām.
Vienība Ķīnas krastus pameta 23. aprīlī, un nākamo sešu mēnešu laikā ieradīsies dažādās ostās Āzijā, Āfrikā un Eiropā, visticamāk, šķērsojot Suecas kanālu. Patlaban kuģi viesojas Filipīnās. Ņemot vērā misijai atvēlēto laiku, tiek pieļauta trīs kuģu iesaiste arī neilgās operācijās pret pirātiem pie Somālijas krastiem.
Visi reģioni, kuros Ķīnas kuģi iegriezīsies, austrumu lielvalstij ir stratēģiski svarīgi.
Jau līdz šim Ķīna ziņojusi, ka tā dēvētā jaunā "Zīda ceļa" vai "Vienas jostas - viena ceļa" iniciatīvā, kas aptver infrastruktūras un transporta tīklu izbūvi reģionā starp Ķīnu un Eiropu, tā ieguldīs līdzekļus simtiem miljardu eiro vērtībā. Tas tiekot darīts, lai uzlabotu ekonomisko aktivitāti, kā arī veicinātu jūras un sauszemes transportu starp Eirāzijas austrumu un rietumu pusi.
