Foto: AFP/Scanpix

Ķīnas laikraksts otrdien publicējis Japānas karti, kurā redzami atombumbas sprādzieni virs Hirosimas un Nagasaki, saniknojot Tokijas ārlietu ministru, kura dzimtā pilsēta ir Hirosima.

Spriedze Āzijā saasinājusies vairāku notikumu dēļ, sākot ar teritoriālo strīdu par salām Austrumķīnas jūrā un beidzot ar Tokijas labojumu ieviešanu tās pacifistu konstitūcijā.

Ar Komunistu jauniešu līgu saistītais laikraksts "Chongqing Youth Daily" publicēja Japānas karti visā atvērumā ar parakstu "Japāna atkal vēlas karu", teikts tās Ķīnas tvitera versijā "Sina Weibo".

Pēc Pekinas aprēķiniem, pēc Japānas iebrukuma 1937.gadā gāja bojā 20 miljoni ķīniešu. Karš beidzās ar Japānas padošanos 1945.gadā, kad Otrā pasaules kara laikā ASV uzmeta atombumbas pilsētām Hirosimai un Nagasaki.

Nav skaidrības, kurš bija ievietojis šo attēlu, kas vairs nav atrodams laikraksta oficiālajā mājaslapā.

Šī publikācija saniknoja Tokiju, un Japānas ārlietu ministrs Fumio Kisida to nosaucis par "ļoti, ļoti aprobežotu".

"Kā ārlietu ministrs vienīgajai valstij, kas cietusi no atombombu uzbrukuma, un politiķis no Hirosimas es to nevaru paciest," teicis Kisida.

Kisida informēja, ka viņš licis Japānas ģenerālkonsulātam Čuncjinā iesniegt formālu protestu, ja apstiprināsies ziņas par publikāciju.

"Japānas premjerministrs Sindzo Abe ir skaidri pateicis, ka ir pilnīgi neiespējama Japānas karadarbības atsākšana. Japānas pacifismā nav notikušas nekādas izmaiņas," skaidroja Kisida.

Ķīnas valdošā Komunistiskā partija savu mērķu sasniegšanai izmanto nacionālismu. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins pirmdien pievienojās simtiem veterānu, armijnieku un skolēnu neierasti lielā ceremonijā, pieminot 77.gadadienu kopš kara sākuma ar Japānu. Tās laikā viņš netieši pieminēja Abi, nosodot tos, kuri "ignorē vēstures neapstrīdamus faktus".

Tokija izteicās, ka Ķīnas piemiņas pasākums "nav nekādā veidā uzlabojis mieru un sadarbošanos reģionā".

Nesen laikraksts "Chongqing Youth Daily" asi vērsās pret Japānas veikto konstitūcijas pārinterpretāciju, kas ļauj tai iesaistīties cīņās arī tad, kad valstij nav tieši uzbrukts.

"Iespēju došana kolektīvai aizsardzībai ir tas pats, kas zobena atdošana slepkavam," teikts laikrakstā, piebilstot, ka Ķīna jau vairāk kā 40 gadus ir pārāk toleranti attiekusies pret Japānu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!