Ķīnas Tibeta vai Tibeta? Dalailamas vēstnieks par 'māju' izzušanu

Tibetā 1954. gadā dzimušais Dalailamas vēstnieks Sonams Cerings Frasi (Sonam Tsering Frasi) dzimtenē pavadīja vien pirmos sešus dzīves gadus. Par Tibetu viņam nav spilgtu atmiņu. Prātā gulst vien dažu dabas ainavu un ezeru skati. Bērnu dienās Ķīna okupēja Tibetu, tāpēc viņa ģimene devās bēgļu gaitās uz Indiju. Sarunā ar "Delfi" vēstnieks stāsta par to, kā šobrīd starptautisko attiecību politika sacenšas skrējienā ar laiku. Taču – jo ilgāks skrējiens, jo vairāk attālinās viens no viņam svarīgākajiem galamērķiem – Tibetas kultūras saglabāšana.

Ar vēstnieku tiekamies sniegainā dienā kādās biznesa telpās Vecrīgā. Nu jau gadiem viņš pats dzīvo Londonā, kur ieguva arī augstāko izglītību un sāka darbu diplomātijā. Pirms fotografēšanās vēstnieka pārstāvis piestiprina pie sienas Tibetas karogu. Sonams Cerings Latvijā pavada vienu dienu – tajā viņš tiekas ar jaunievēlēto Saeimas deputātu Juri Viļumu (AS). Neilgi pēc sarunas ar "Delfi" viņš dodas uz Igauniju. Būdams brīdi Latvijā, viņš pavisam neplānoti budisma centrā paspēja satikt arī savu "mājinieku" – tibetieti.

Gaistošas atmiņas un tibetiešu bēgļu gaitas uz Indiju

Kopš Sonams Cerings un viņa ģimene devās bēgļu gaitās, viņa saikne ar mājām kļuva arvien blāvāka. Tā pašam apzināti ir jāuztur. Viņš prot tibetiešu valodu. To viņš izmanto, lasot literatūru, skatoties kino. Atmiņas un zināšanas par Tibetu viņš "atsvaidzina" arī ar citiem ikdienas rituāliem, piemēram, lūgšanām. Viņš ir iedzīvojies Londonā, taču, kā pats atzīst, – dienas beigās tās nav mājas. "Tu esi atrauts no savas zemes arī emocionālā līmenī," viņš teic. Dalailamas vēstniekam nav neviena radinieka Tibetā, ar kuru ikdienā sazināties, lai arī viņa dzimtas pārstāvji tur nudien ir, drošs ir Sonams Cerings: "No mana tēva puses gandrīz visiem radiniekiem izdevās aizbēgt. No mātes puses gandrīz visi radi palika Tibetā."