Ķīnas universitātes pēdējā kursa students Li Tens zina, ka globālās ekonomiskās krīzes apstākļos būs grūti atrast darbu, tomēr viņš nepiekrīt domai iziet ielās, lai protestētu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Domāju, ka valdība cenšas noregulēt ekonomiku," teica moderni ģērbtais vēstures students. "Turklāt tā nav problēma, kas sākās Ķīnā. Esmu pārliecināts par to."

Taču apstākļi mainās. Pirms 20 gadiem Ķīnas jaunieši gāja pirmajās rindās kustībā, kuras mērķis bija nest demokrātiju valstij ar vislielāko iedzīvotāju skaitu pasaulē, un sarīkoja demonstrācijas ap Pekinas centrālo Tjaņaņmeņas laukumu, kuras tika asiņaini apspiestas 1989.gada 4.jūnijā.

Tagad pēc gadiem ilgās straujās ekonomikas izaugsmes jaunieši vairāk aizstāv valdību, ar lielākām aizdomām raugās uz Rietumiem un ir patiesi lepni par Ķīnas sasniegumiem, piemēram par Pekinas olimpiskajām spēlēm, tādējādi padarot maz ticamu 4.jūnija atkārtošanos.

Ķīna pirms 20 gadiem, kad daudziem cilvēkiem vēl bija svaigas atmiņas par "kultūras revolūcijas" izraisīto haosu, arī ļoti atšķiras no mūsdienu Ķīnas ar tās mirdzošajiem debesskrāpjiem, dzīvajiem tirdzniecības centriem un augošo vidusšķiru.

"Mūsdienu jauniešiem ir tas labums, ka viņiem labāk veicies nekā pagātnē," teica bijušais augsta ranga ierēdnis Bao, kurš tika represēts pēc 1989.gada demonstrācijām.

"Mans dēls un meita uzauga grūtos apstākļos, kad pārtika bija normēta (..). Viņiem nepietika pārtikas," nesenā intervijā viņš teica aģentūrai "Reuters". "Tagad vairs nav graudu kuponu, nav gaļas kuponu."

Šīs izjūtas saprot arī doktorants Džans Haipins. "Tajos laikos cilvēki bija lieli ideālisti. Taču studenti ir mainījušies kopš tā laika," sacīja Džans. "Ķīna ir mainījusies, runājot gan par reformām, gan par ekonomiku."

Neapmierinātības potenciāls neapmierināto jauniešu vidū tomēr nav izzudis, pateicoties ekonomiskajai krīzei.

Šogad vairāk nekā seši miljoni universitāšu studentu mēģinās iekļauties Ķīnas darbaspēka tirgū. Līdz vienai ceturtdaļai no viņiem varētu būt grūtības atrast darbu ekonomiskās darbības palēnināšanās dēļ, decembrī paziņoja Ķīnas Zinātņu akadēmija.

Daudzi jau ir tuvu izmisumam. Mēneša sākumā laikraksts "Yangtse Evening Post" ziņoja, ka stāvoklis darbaspēka tirgū ir tāds, ka relatīvi pārtikušajā Dzjansu provincē valsts austrumos 46 universitātes absolventi pieteikušies darbam par publisko tualešu apkopējiem.

"Labāk būt "tualetes saimniekam" nekā bezdarbniekam," laikraksts citē kādu pretendentu uz šo darbu.

Ķīnas ar stabilitāti pārņemtā valdība strauji reaģēja uz ekonomisko krīzi, piešķirot četru triljonu juaņu (585 miljardu dolāru - 294,2 miljardu latu) stimulēšanas paketi un cenšoties atrast darbu universitāšu absolventiem, pat par ciemu amatpersonām Ķīnas lauku apvidos.

"Īsākā laikposmā valdība, iespējams, tiks ar to galā, un tā dara diezgan daudz, lai atrastu vietas šiem cilvēkiem, jo ir nobažījusies par lielu skaitu bez darba palikušu absolventu," teica Oksfordas universitātes Ķīnas politikas pasniedzēja Rana Mitere.

"Manuprāt, ilgākā perspektīvā tā būs nobažījusies par to, ka it īpaši pilsētu jauniešiem bija daudz lielākas cerības par to, kas viņiem tagad ir."

Citi studenti saka, ka politika viņus vienkārši neinteresējot.

"Mani interesē labdarības darbs un tamlīdzīgi, taču ne politika," teica prestižās Pekinas universitātes pirmā kursa medicīnas studente Dzjana Juna. "Es varētu pievērst uzmanību tai, taču neiesaistīšos tajā. Man patiesībā nav nekādu viedokļu ne uz vienu, ne uz otru pusi."

Mūsdienu jaunieši vairs tik daudz nemeklē iedvesmu ASV un Eiropas demokrātijā.

NATO sarīkotā Ķīnas vēstniecības bombardēšana Belgradā 1999.gadā izraisīja studentu uzbrukumus Rietumvalstu vēstniecībām Pekinā. Aptuveni desmit gadus vēlāk jaunieši internetā izgāza savas dusmas par Tibetas nemieru "neobjektīvu" atspoguļojumu Rietumu medijos.

"Studenti ļoti vīlās Rietumos, it īpaši pēc Ķīnas vēstniecības bombardēšanas Belgradā," teica Singapūras Austrumāzijas institūta Ķīnas politikas eksperts Bo Džijue.

Uz jautājumiem par 1989.gada notikumiem vēstures students Li atbild ar neizpratnes pilnu skatienu.

"Es neko daudz nezinu par to periodu," viņš nomurmina.

Džana Sjaņlina, kuras dēls pusaudzis tika nošauts protestu laikā, nevaino mūsdienu jauniešus intereses trūkumā par politiku vai zināšanu trūkumā par 1989.gadu.

"Tā ir sabiedrība, kurā valda materiālisms. Jaunieši tiecas pēc izklaides un tā tālāk. Var saprast, kāpēc viņiem ir visai vienaldzīga sabiedrības virzība uz priekšu un demokrātija," teica Džana, kura ir viena no kustības "Tjaņaņmeņas mātes" dibinātājām. Šī kustība izvērš kampaņu, lai panāktu, ka valdība pārskata savu spriedumu, kurā šī kustība tika atzīta par "kontrrevolucionāru sazvērestību".

"Taču mēs jūtam atbildību iepazīstināt viņus ar patiesību par tā laika notikumiem," uzsver Džana.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form