Ķīna ir izteikusi protestu ASV saistībā ar Vašingtonas paziņojumu, ka tā pārdos Taivānai divus karakuģus un citu bruņojumu 1,8 miljardu ASV dolāru (1,6 miljardu eiro) vērtībā, ceturtdien paziņoja Ķīnas Ārlietu ministrija (ĀM).
Ķīnas ārlietu ministra vietnieks ASV pilnvarotajam lietvedim izteica protestu pret šo ieroču pārdošanas darījumu, teikts paziņojumā Ķīnas ĀM interneta vietnē.
ASV Valsts departaments trešdien paziņoja, ka tiek plānots pārdot Taipejai divas “Perry” klases fregates, prettanku raķetes “Javelin” un “TOW 2B”, uzbrukuma automašīnas amfībijas AAV-7 un citu militāru tehniku.
Šis darījums noslēgts laikā, kad ir uzlabojušās attiecības starp Ķīnu un Taivānu, bet Vašingtona ir satraukta par Pekinas mēģinājumiem militarizēt daļu Dienvidķīnas jūras.
"Ķīna ir stingri pret Amerikas ieroču pārdošanu Taivānai," paziņoja Ķīnas ĀM, piebilstot, ka Ķīna noteiks sankcijas pret šajā darījumā iesaistītajām firmām.
"Ķīna aicina ASV ... atcelt plānus par ieroču pārdošanu Taivānai un apturēt ASV un Taivānas militāros kontaktus, lai novērstu tālāka kaitējuma nodarīšanu Ķīnas un ASV attiecībām un divpusējai sadarbībai svarīgās jomās,” teikts Ķīnas ĀM paziņojumā.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949. gadā Taivānas salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika. Ķīna uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu un ir solījusi to atgūt, nepieciešamības gadījumā lietojot spēku.
Kopš Taivānas prezidenta amatā 2008. gadā stājās Ma Indzju no Taivānas valdošās partijas Gomiņdāna (Nacionālistiskās partijas), attiecības starp Ķīnu un Taivānu ir uzlabojušās. Gomiņdāns atbalsta "vienas Ķīnas" politiku un ir pret Taivānas neatkarības proklamēšanu no Ķīnas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
