Kipra otrdien negaidīti paziņojusi, ka atsakās no pretrunīgi vērtētās un Eiropas Savienības (ES) kritizētās "zelta pasu" programmas, kas ļāva trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret investīcijām iegūt Kipras pilsonību.
Valdība atzinusi, ka šis lēmums pieņemts, ievērojot "ilgstošos trūkumus", kas piemituši programmai, kā arī ņemot vērā tās ļaunprātīgu izmantošanu.
Programma pārstās darboties no 1.novembra, taču līdz šim iesniegtie pieteikumi, kuru skaits sasniedz aptuveni 700, kā arī pieteikumi, kas tiks iesniegti līdz mēneša beigām, tiks vēl izskatīti.
Saskaņā ar līdzšinējo kārtību investori no trešajām valstīm varēja iegūt Kipras pilsonību, ja tās ekonomikā ieguldīja vismaz 2,5 miljonus eiro.
Pēdējo mēnešu laikā saistībā ar "zelta pasu" programmu izcēlušies vairāki skandāli.
Mediji norāda, ka daudzi šo pasu īpašnieki ir saistīti ar korupciju un naudas atmazgāšanu.
Augustā Kataras raidorganizācija "Al Jazeera" nodeva atklātībai vērienīgu izmeklēšanu, kuras ietvaros nosauca 2500 pasu īpašnieku vārdus. No tiem 40% ir Krievijas pilsoņi,
"Al Jazeera" norādījusi uz daudzu šajā sarakstā esošo personu bagātības noziedzīgo izcelsmi.
Kipras varasiestādes gan šos datus ir noraidījušas. Tomēr Nikosiju par nepietiekamo pilsonības pieprasītāju pārbaudi kritizējusi arī ES.
2019. gada beigās Kipras varasiestādes bija spiestas anulēt 26 iepriekš izsniegtās "zelta pases".
Saskaņā ar neapstiprinātām ziņām anulēto pasu īpašnieku vidū bijis arī Krievijas bijušais "Promsvajzbank" līdzīpašnieks Dmitrijs Anaņjevs un krievu oligarhs Oļegs Deripaska.
Abu pārstāvji to gan ir noraidījuši.
