Kipras grieķu un turku līderi ir apņēmušies šogad rast risinājumu, un arī ANO cer, ka 2010.gads kļūs par Kipras jautājuma noregulējuma gadu.
Pēc 16 mēnešus ilgām gausām sarunām Kipras grieķu prezidents Demetrs Kristofis un Kipras turku līderis Mehmets Ali Talats paātrina sarunu gaitu cerībā panākt pavērsienu. Viņi vienojušies triju nedēļu laikā tikties sešas reizes 11., 12. un 13.janvārī un pēc tam 25., 26. un 27.janvārī. Pārtraukuma laikā mēneša vidū Kristofis dosies uz Atēnām, lai konsultētos ar Grieķijas valdību par gūto progresu, bet Talats sazināsies ar Ankaru par nākamo sarunu fāzi.
Līderu mērķis ir "paātrināt viedokļu saplūšanu" pārvaldes, varas dalījuma, ekonomikas un ES jautājumos.
Darba kārtībā galveno vietu ieņem pārvalde un varas dalījums, jo Kipras turki ir izvirzījuši jaunus priekšlikumus par rotējošo prezidentūru, veto tiesībām, balsu svara noteikšanu un augšpalātas un apakšpalātas izveidošanu federatīvajā Kiprā.
Kipras grieķi nodēvējuši šos priekšlikumus par "nepieņemamiem" jau pirms pirmdienas sarunu sākuma.
Kādā sarunu posmā darba kārtībā izvirzīsies arī ērkšķainais īpašumtiesību jautājums, kaut gan strīdīgākie jautājumi par drošību un teritoriālo izkārtojumu pašlaik netiek apspriesti.
Kristofis izslēdz vienošanās projekta izstrādi, jo gan Kipras grieķi, gan turki nelokāmi uzskata, ka ne par ko nav panākta vienošanās, kamēr nav panākta vienošanās par visu. Jebkura vienošanās būs jānodod Kipras tautai izlemšanai atsevišķos, vienlaicīgos referendumos.
Sarunas notiek ANO misijas vadītāja oficiālajā rezidencē Nikosijas buferzonā netālu no galvaspilsētas lidostas, kas netiek izmantota.
Starptautiskā sabiedrība aicina paātrināt sarunas, un ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns apsver iespēju aprīlī apmeklēt Kipru, ja sarunās tiks panākts progress.
Miera sarunas optimistiski sākās 2008.gada septembrī, taču abām pusēm joprojām ir domstarpības galvenajos jautājumos. Pēc 60 tikšanās reizēm līderiem ir maz taustāmu pierādījumu, kas liecinātu par progresu.
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks ieņēma un okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz grieķu vadīto apvērsuma mēģinājumu, lai apvienotu salu ar Grieķiju.
Vienošanās trūkums ar ES dalībvalsti Kipru kaitē pašas Turcijas vēlmei pievienoties Eiropas Savienībai.