Kipra kļūs par ES dienvidu priekšposteni, tomēr savienībā tiks uzņemtas tikai divas trešdaļas salas, ko kontrolē starptautiski atzītā Kipras grieķu valdība.
Kipras ziemeļu trešdaļa ir atdalījusies Kipras turku valsts, ko atzīst vienīgi Turcija. Tā tika izveidota teritorijā, ko 1974.gadā ieņēma Turcijas karaspēks pēc īsa Kipras grieķu apvērsuma mēģinājuma.
Miera sarunas pēc ANO izstrādātā plāna par salas apvienošanu izjuka šā gada martā, turklāt nekas neliecina, ka abas puses tās atkal varētu atsākt.
Bez apvienošanās dalība ES apstāsies pie ANO kontrolētās buferzonas ap pamiera līniju, kas atdala Kipras etniskās grieķu un turku kopienas.
Septiņas kandidātvalstis referendumos jau ir nobalsojušas par dalību ES un tās ir Malta, Slovēnija, Ungārija, Lietuva, Slovākija, Polija un Čehija.
Igaunija un Latvija referendumus rīkos rudenī.
ES paplašināšana ir atkarīga arī no tā, vai to ratificēs pašreizējo 15 ES dalībvalstu parlamenti.