Par Kirgīzijas un ASV vienošanās atcelšanu un koalīcijas karaspēka izvešanu no valsts teritorijas nobalsoja 78 deputāti, viens bija pret, bet divi atturējās.
Likumprojekts vēl jāparaksta Kirgīzijas prezidentam Kurmanbekam Bakijevam. Pēc tam ASV būs 180 dienas bāzes slēgšanai un karavīru izvešanai.
Februāra sākumā Bakijevs Maskavā paziņoja, ka ASV nāksies slēgt tās militāro bāzi Kirgīzijas teritorijā, kas tur tika atvērta 2001. gadā NATO Afganistānas operācijas atbalstam.
Manasā atrodas vairāk nekā tūkstotis amerikāņu karavīru, kā arī kara lidmašīnas.
"Kirgīzija slēgs ASV militāro bāzi Manasā, jo Vašingtona ir atteikusies no sarunām par labāku kompensāciju," sacīja Bakijevs.
Ar šādu paziņojumu prezidents nāca klajā pēc sarunām ar savu Krievijas kolēģi Dmitriju Medvedevu, kas apsolījis Kirgīzijai kredītu un palīdzību vairāk nekā divu miljardu ASV dolāru apmērā.
Vēlāk ASV aizsardzības ministrs Roberts Geitss paziņoja, ka ASV armijas bāze Kirgīzijā, kas kalpo kā atbalsta punkts Rietumu koalīcijas Afganistānas operācijām, ir svarīga, bet nav neaizvietojama.
"Es teiktu, ka Manasa ir svarīga, bet nav neaizvietojama. Mēs meklējam alternatīvas," preses konferencē, kurā tika runāts par kirgīzu valdības lēmumu bāzi slēgt, sacīja ministrs.
Vašingtona uzsākusi sarunas par karabāzes izvietošanu ar citām reģiona valstīm, tai skaitā Uzbekistānu, kuru ar Afganistānu savieno dzelzceļa satiksme.
Uzbekistānā jau bija ASV gaisa spēku bāze, no kuras tika apgādāti karavīri Afganistānā. Taču 2005. gadā Uzbekistānas valdība to slēdza pēc tam, kad ASV un Eiropas Savienība mēģināja izdarīt spiedienu uz Taškentu,nosodot masu protestu apspiešanu Andižānā.
ASV arī panākusi vienošanos ar Maskavu par nemilitāro kravu piegādes maršrutiem caur Krievijas teritoriju.
Maskava, kurai ir sava karabāze Kirgīzijā, kategoriski noraidījusi jebkuru saikni starp šai valstij piešķirto finanšu palīdzību un lēmumu par Manasas bāzes slēgšanu.