Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Kirgizstānas parlamentā ar vairākuma atbalstu pagājušajā nedēļā izteikta neuzticība Sapara Isakova (attēlā pa labi) valdībai. Līdz ar to no valsts pārvaldes vadošajiem amatiem gāzts pēdējais iepriekšējā prezidenta Almazbeka Atambajeva domubiedrs Isakovs, atzīmē "Eurasia Net".

Kopumā no 112 deputātiem neuzticību valdībai izteicis 101 deputāts, bet vēl viens vēlāk norādījis, ka arī vēlējies izteikt neuzticību, bet sajaucis balsošanas aparāta pogas. Neuzticības balsojumu ierosinājuši opozīcijā esošie politiskie spēki "Respublika/Ata-Jurt" un "Ata-Meken", bet atbalstījušas arī koalīcijas partijas. Parlamenta spīkers rosinājis, ka sākotnēji nepieciešams šo priekšlikumu izskatīt parlamenta komitejās, bet opozīcija bijusi pārliecināta, ka gūs pietiekamu atbalstu, kas tai arī izdevies.

Pēc neuzticības balsojuma parlamentā prezidents Soronbajs Džeenbekovs (attēlā pa kreisi) tūlītēji apstiprinājis premjera atcelšanu. Isakova vietā stājās līdzšinējais premjera vietnieks Muhametkalijs Abulgazijevs.

Medijs norāda, ka valdības gāšanas plāns kļuvis skaidrs vien dienas pirms balsojuma. Atbilstoši konstitūcijai Isakovs parlamentā pagājušās nedēļas sākumā sniedzis ikgadējo premjera atskaiti par valdības paveikto. Pēc tās sekojušas parlamenta debates, kurās visi trīs opozīcijas spēki kopumā vairāk nekā deviņas stundas kritizējuši premjera un ministru darbu.

Lielāko kritiku saņēmis lēmums multimiljonu vērtas hidroelektrostacijas projekta izbūvi pasūtīt plaši nepazīstamai čehu kompānijai "Liglass Trading". Kad tika atklāts, ka tā ir čaulas kompānija, darījums izgāzās. Tiesa, Isakovs šo projektu virzīja vēl pirms kļūšanas par valdības vadītāju pērn augustā, kad ieņēma amatu prezidenta Atambajeva kancelejā. Tomēr lielāku sabiedrības ievērību un attiecīgi arī parlamentāriešu kritiku valdība izpelnījās par situāciju šā gada janvārī, kad spīva ziemas spelgoņa laikā (temperatūra bija nokritusies zem -30 grādiem pēc celsija) siltuma spēkstacijas problēmu dēļ vairākas dienas galvaspilsētā Biškekā nedarbojās centrālā apkure.

Pēc plašās kritikas opozīcijas asajam viedoklim tūlītēji pieslējās tikai viena no trim koalīcijas partijām. Tomēr premjera krēsla saļodzīšanos izraisījusi koalīcijas pretošanās Isakova izvēlei pretkorupcijas institūcijas vadītāja amatā iecelt prezidenta Soronbaja Džeenbekova tikai dažas dienas iepriekš no amata atbrīvoto Valsts Nacionālās drošības komitejas vadītāju un agrāko bijušā prezidenta Atambajeva miesassargu Bolotu Sujumbajevu.

Mēģinājums Sujumbajevam īsā laikā rast citu ietekmīgu amatu drošības struktūrās iezīmējis Isakova valdības darbošanos pretēji prezidentam, un premjers tūlītēji zaudēja parlamenta uzticību, raksta "Eurasia Net". Pērn prezidenta vēlēšanās Džeenbekovs ieguva nepilnu 55% vēlētāju atbalstu, un EDSO pēcāk šīs vēlēšanas novērtēja kā "pirmo demokrātisko varas nodošanu valstī", turklāt tās bija vienas no dažām tautas nobalsošanām, kuras nav pavadījusi asinsizliešana, savulaik atzīmēja "Bloomberg".

Džeenbekovs un bijušais prezidents Atambajevs tiek uzskatīti par sabiedrotajiem, tomēr kopš viņa ievēlēšanas no vadošajiem amatiem šķīrusies jau virkne Atambajevam pietuvināti cilvēku. Neuzticības balsojums pierādīja, ka arī bijušā prezidenta kļūšana par koalīcijā esošās Kirgizstānas Sociāldemokrātiskās partijas līderi nav stiprinājušas agrākā līdera pozīcijas, un parlamentā esošās partijas meklē veidus, lai tuvinātos jaunajam prezidentam.

Vēsturiski Kirgizstānā politiskā vide ir salīdzinoši elastīgāka nekā tās kaimiņvalstīs, tomēr organizācija "Freedom House" valsti joprojām dēvē par "daļēji brīvu". Pirmajos gados pēc PSRS sabrukuma Kirgizstānas politiskā vide atgādināja pārējās Centrālāzijas valstis - par prezidentu apstiprinātais Askars Akajevs vēlākos gados divkārt uzvarēja vēlēšanās un "The Moscow Times" vēstīja, ka tiek pieļauts, ka pēc protestiem 2002. gadā viņš valsts pārvaldi gatavojās nodot bērniem.

Protesti pieauga līdz 2005. gadā tā dēvētās Tulpju revolūcijas laikā viņš ar ģimeni aizbēga uz Krieviju. Viņa vietā stājās Kurmanbeks Bakijevs, taču tika gāzts 2010. gadā plašu protestu laikā, kas radās pēc strauja elektroenerģijas cenu kāpuma. Bakijevs ar ģimeni bija spiests pārcelties uz Baltkrieviju, kur visi ieguvuši Baltkrievijas pilsonību. Bakijevu prezidenta amatā uz laiku līdz vēlēšanām 2011. gadā nomainīja pagaidu valdības vadītāja Roza Otunbajeva. Tajā pašā gadā vēlēšanās uzvarēja Bakijeva oponents Atambajevs, bet pērn vēlēšanās uzvaru izcīnīja Džeenbekovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!