Lieta tika ierosināta trešdien, un deputāti Kamčibeks Tašijevs, Talants Mamitovs un Sadirs Džaparovs ceturtdien tika aizturēti un nogādāti Valsts nacionālās drošības komitejā.
Tašijevs ir nacionālistiskās partijas "Tēva mājas" ("Ata-Džurt") līderis, Džaparovs ir šīs partijas vadības loceklis, bet Mamitovs ir šīs partijas biedrs un parlamenta vicespīkers.
Lieta ierosināta par "publiskiem aicinājumiem vardarbīgi mainīt konstitucionālo iekārtu" un mēģinājumu "vardarbīgi sagrābt varu" pēc nekārtību izcelšanās šo deputātu trešdien sarīkotā mītiņā.
Apmēram 1000 cilvēku trešdien sapulcējās galvaspilsētas Biškekas centra Alatoo laukumā, pieprasot nacionalizēt Kanādas firmai piederošo Kumtoras zeltraktuvi. Tašijevs mītiņā publiski aicināja sagrābt varu, un pēc tam mītiņa dalībnieki mēģināja ieņemt parlamenta ēku, bet viņus apturēja milicija.
Sadursmēs starp mītiņa dalībniekiem un miliciju tika ievainoti 12 cilvēki. Kad milicija padzina mītiņotājus no laukuma, Tašijevs ar savu automašīnu aizbēga no notikuma vietas.
"Ata-Džurt" ceturtdien paziņoja par jaunu mītiņu rīkošanu Biškekā un citās pilsētās. Apmēram 600 cilvēku sapulcējās valsts dienvidu pilsētā Džalalabadā, pieprasot aizturēto deputātu atbrīvošanu un bloķējot satiksmi pie pašvaldības ēkas. Ceturtdienas rītā bija pastiprināta milicijas klātbūtne Biškekas Alatoo laukumā, ap parlamenta ēku bija dislocēta Kirgizstānas nacionālā gvarde, bet nekādi protestētāji nebija redzami.
Džaparova automašīnas apskatē tika atrasts Kalašņikova automāts, divas Makarova pistoles un 10 bruņuvestes. Tašijeva advokāts Ikramidins Aitkulovs tomēr uzsvēra, ka deputātam ir atļauja nēsāt šos ieročus.
Aizturēto deputātu atbalstītāji paziņoja, ka mītiņa izklīdināšanas laikā Tašijevs guvis traumas, Mamitovs ticis smagi piekauts, un cietis arī Džaparova šoferis.
Domājams, ka mītiņu izprovocēja šonedēļ notikusi Kirgizstānas premjerministra Džantoro Satibaldijeva vizīte Kumtoras raktuvē. Tās laikā viņš paziņoja, ka raktuve netiks nacionalizēta, lai gan pastāv "problēmas".
Kumtoras raktuve atrodas 350 kilometrus no Biškekas un apmēram 60 kilometrus no Ķīnas robežas. Tā pieder Kanādas firmai "Centerra Gold" un saskaņā ar tās datiem ir lielākā Vidusāzijas zeltraktuve, kas pieder kādai Rietumu firmai.
Nacionalizācijas atbalstītāji apsūdz "Centerra Gold", ka tā esot viltojusi grāmatvedības datus, lai samazinātu samaksātos nodokļus. Kompānija ir noliegusi apsūdzības, uzsverot, ka Kirgizstāna no projekta ir ieguvusi 1,9 miljardus ASV dolāru (vienu miljardu latu), tostarp 620 miljonus dolāru (334 miljonus latu) nodokļos. Raktuve veido 12% Kirgizstānas ekonomikas.
No raktuves arī vairākkārt noplūdušas toksiskas vielas, piesārņojot vidi.
Kirgizstānā jūlijā tika izveidota deputātu komisija raktuves darbības izvērtēšanai. Gaidāms, ka savu ziņojumu tā publiskos pēc mēneša.