"Šodien beidzās reģistrācija un kā prezidenta amata kandidāti reģistrēti 20 cilvēki," informēja CVK, norādot, ka sešus no viņiem izvirzījušās politiskās partijas. bet pārējie savas kandidatūras izvirzījuši paši.
Kandidātu vidū ir pašreizējais premjerministrs Almazbeks Atambajevs, kas ir Sociāldemokrātiskās partijas līderis, nacionālistiskās partijas "Ata džurt" ("Tēvzeme") pārstāvis Kamčibeks Tašijevs, kā arī opozīcijā esošās partijas "Butun Kirgizstan" ("Visa Kirgizstāna") līderis Adahans Madumarovs un citi.
Vietējie politikas novērotāji norādīja, ka cīņa par augsto amatu būs nežēlīga, jo kandidātu skatījums uz Kirgizstānas attīstību ir pat krasi atšķirīgs.
Kopumā Kirgizstānas CVK saņēma 87 kandidātu iesniegumus valsts prezidenta vēlēšanām. Daži no viņiem paši atsauca savu kandidatūru, daļa - nespēja savākt reģistrācijai nepieciešamos 30 tūkstošus parakstu savam atbalstam. Vēl dažiem no kandidātiem bija problēmas iemaksāt 100 tūkstošus somu (1140 latu) lielo vēlēšanu kandidāta drošības naudu un izveidot vēlēšanu fondu, kas nedrīkst pārsniegt 50 miljonus somu (570 tūkstoši latu).
Vismaz pieci kandidāti cerības tikt reģistrētiem zaudĒja pagājušajā mēnesī, kad televīzijas tiešraidē tika pārbaudītas viņu valsts valodas zināšanas. Kandidātiem vajadzēja uzrakstīt eseju par savu prezidentūras programmu, izskaidrot to skatītājiem un deklamēt kādu dzejoli.
Svētdien sāksies priekšvēlēšanu kampaņa pirms 30.oktobrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Svētdien arī stājas spēkā aizliegums translēt tos ārvalstu telekanālus, kuri pārraida ziņas. Aizlieguma mērķis ir ierobežot ārvalstu ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem.
31.decembrī beigsies pašreizējās pagaidu prezidentes Rozas Otunbajevas pilnvaru termiņš, pēc tam viņu amatā nomainīs prezidenta vēlēšanu uzvarētājs.
Otunbajeva pagaidu prezidenta amatā tika apstiprināta pērn aprīlī pēc prezidenta Kurmanbeka Bakijeva gāšanas. Pati Otunbajeva vēlēšanās nekandidēs.
Plašo un vardarbīgo opozīcijas protestu ietekmē pērn 7.aprīlī demisionēja Kirgizstānas valdība un opozīcija izveidoja savu ministru kabinetu Otunbajevas vadībā.
Pēc Bakijeva gāšanas Kirgizstānā notika referendums par jauno valsts konstitūciju, kas paredz būtiski ierobežot prezidenta un palielināt parlamenta pilnvaras, kā arī nosaka, ka prezidentu nevar ievēlēt uz diviem piecu gadu amata termiņiem pēc kārtas. Referendumā tika atbalstīta konstitūcija, kā arī Otunbajeva tika apstiprināta par pagaidu prezidenti bez tiesībām kandidēt atkārtoti.
Pēc vienošanās, kas tika panākta ar ASV, Krievijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas toreizējās prezidējošās valsts Kazahstānas starpniecību, gāztais prezidents Kurmanbeks Bakijevs pērn 15.martā atstāja Kirgizstānu. Viņš vēlāk ieguva patvērumu Baltkrievijā.
Gāztajam prezidentam Kirgizstānā atņēma tiesisko imunitāti un izvirzīja apsūdzības vairākos smagos noziegumos, tostarp masu slepkavībā, tomēr Baltkrievija ir noraidījusi Kirgizstānas lūgumu izdot Bakijevu.
Sadursmēs starp opozīcijas protestētājiem un miliciju Biškekā gāja bojā vismaz 85 cilvēki un vairāk nekā 1600 tika ievainoti.
