Kirkūku izlaupa šmurguļi ar ieročiem: Irākā dzīvojošas latvietes stāsts
Foto: Foto no personīgā arhīva

Irānas vadīto irākiešu šiītu "Tautas mobilizācijas spēku" un Irākas karaspēka ieiešana Kurdistānas kontrolētajā Kirkūkas reģionā naktī uz pirmdienu pārsteidza daudzus. Tikai vienpadsmit kilometrus no lielpilsētas dzīvojošā latviete Iveta Rozenbaha portālam "Delfi" atklāj, ka kirkūkiešiem gan jau kopš neatkarības referenduma bijis skaidrs, ka Irāka nekad nepieļaus ar naftu bagātā reģiona atdalīšanos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šejienieši arī neesot atbalstījuši referenduma rīkošanu. "Es saviem bērniem negribu tādu Kurdistānu, kas ir tikai bagātiem cilvēkiem. Pēdējos piecus gadus Kurdistāna neattīstās, attīstās tikai Erbīla. Vīrs saņēma pensiju tikai reizi divos trīs mēnešos, jo arī nepieder pie "pareizās" partijas," stāsta Rozenbaha.

Lai gan līdz šim nav bijis oficiāla skaidrojuma tam, kāpēc kurdu zemessardzes jeb pešmergas vadība lika atkāpties gandrīz bez cīņas, patlaban izskatās, ka viena no divām Kurdistānas lielākajām partijām – "Kurdistānas Patriotiskā savienība" (PUK) – nolēmusi ar Irākas valdību vienoties par abpusēji pieņemamiem noteikumiem, lai mazinātu otra lielā spēka "Kurdistānas Demokrātiskā partijas" (KDP) un tai piederīgā Kurdistānas prezidenta Masuda Barzani ietekmi.

To netieši apstiprina arī Irākā jau astoņus gadus dzīvojošās latvietes telefonsarunas laikā atklātais, ka tieši tobrīd vietējā televīzija ziņojot par PUK līdzšinējā līdera dēla Bafla Talabani virzīšanu par jauno Kurdistānas prezidentu.

Lai kādas vienošanās būtu notikušas lielās politikas veidotāju starpā, Rozenbaha stāsta, ka pešmerga sākotnēji aizstāvējās ļoti sīvi, un vietējie lēš, ka pirmdienas rīta stundās Tūz Hurmātū pilsētā uz dienvidiem no Kirkūkas krituši vairāk nekā 200 karavīru. Pēc tam sekojusi atkāpšanās un haoss.

Daudzi Kirkūku pametuši steigā, paķēruši tikai pašu nepieciešamāko un devušies pie draugiem un paziņām uz Erbīlu, Suleimānīju un citām pilsētām. Arī latvietes un viņas vīra, pensionēta pešmergas, pašu rokām celtajā mājoklī pie Hasaras ciema (atzīmēts kartē) pirmajā vakarā apmetušās piecas ģimenes. Līdz trešdienas rītam visas devušās tālāk.

Tagad Kirkūkā ienākušie spēki sākuši pārbaudīt, kā arī izlaupīt kirkūkiešu mājas. "Tie ir šmurguļi, Mosulu pametušo arābu bēgļu bērni, kurus tepat bēgļu nometnēs apmācīja militārās lietās. Apmācīja nometnēs zem Šveices palīdzības organizācijas karoga, un tagad viņi ierodas un liek izvākties," stāsta Rozenbaha. Sieviete norāda, ka pēc tam, kad viņas paziņa to redzējis savām acīm, arī viņa gājusi paziņam līdzi uz drošības dienestu par to ziņot, bet nekāda rīcība nav sekojusi.

Viņas pārsūtītajās fotogrāfijās, ar kurām soctīklos dalās vietējie iedzīvotāji, esot redzams, ka kravas automašīnās tiek krautas Irākas armijas karavīru un "Tautas mobilizācijas spēku" kaujinieku no kurdu mājām izzagtās vērtīgās mantas. Pašlaik pastāvošajā haosā gan jūtama arī propagandistu un panikas cēlāju piedalīšanās, jo vairākas soctīklos popularitāti guvušās bildes ir uzņemtas Mosulas kauju laikā pirms gada vai pat Sīrijā.

Latviete atklāj, ka pagaidām viņas ģimenes māju neviens vēl nav pārmeklējis, taču turpat netālu esot liels naftas pārstrādes centrs, kuram apkārt jau izveidota drošības zona. "Aptuveni 10 kilometrus no šejienes ir tādi pauguri, uz tiem izvietota militārā tehnika. Tur bija vairāki ciemi, tagad tie ir vienkārši nošķūrēti."

Par došanos uz Kirkūku šobrīd neesot ko domāt, jo pārbaude uz ceļiem esot lielāka nekā ASV gāztā Sadama Huseina režīma laikā. Tiesa, nekur daudz ģimene patlaban nebraukājot, jo degvielas pieejamība ir ierobežota.

Rozenbaha stāsta, ka par spīti varas maiņai, viņi ar vīru un trim bērniem nolēmuši palikt savās mājās. "Vajadzības gadījumā vīrs kā bijušais pešmerga zinās ceļus, lai tiktu prom," viņa skaidro. Tikmēr sieviete ar bažām gaida, vai mājas pārbaudes laikā netiks atņemts vīram kā bijušajam karavīram piederošais "kalašņikovs" un nelikts maksāt par to, ka viņa ir ārvalstniece. "Te jau daudzi domā, ka ārzemēs nauda no gaisa birst," Rozenbaha stāsta.

Tomēr izvēli palikt viņa skaidro ar to, ka pirms astoņiem gadiem, kad ar vīru pēc ilgu gadu dzīves Nīderlandē pārcēlušies uz Kurdistānu, viņa pati izvēlējusies mājas vietu, un to paši savām rokām arī uzcēluši.

Turklāt latviete ir pārliecināta, ka pašreizējās politiskās pārmaiņas ir tikai uz laiku. "Divus miljonus cilvēku tā vienkārši nogalināt nevar. Kādu laiku paliks šādi, bet tas nebūs pārāk ilgi. Jāpāriet šoka stāvoklim, un kurdi, kuri te ir vairākumā, sāks protestēt," viņa uzskata. Arī Hasaras ciemā, kur sieviete pēdējos trīs gadus strādā ciema pārvaldē, visādi centušies aicināt nebraukt prom, tomēr puse no aptuveni 460 mājām dažu dienu laikā esot pamestas.

Vienlaikus, viņa paredz, ka Kurdistāna ievērojami mainīsies. "Tagad bada situāciju var gaidīt tur, Erbīlā un citur ziemeļos. Slēgti naftas cauruļvadi, slēgtas robežas, slēgta gaisa telpa. Tuvākajā laikā būs Kurdistānas un vēlāk arī Irākas vēlēšanas, un paredzu, ka jaunā galvaspilsēta būs Suleimānīja," latviete stāsta.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Irāka Irāna Kurdistāna
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form